Original historical spatial development research methodology on the example of the town of Skawina in Lesser Poland

anglais. The aim of this article is to present an original methodology that was prepared for the research concerning the history of spatial development of historic towns and their conservation protection. In this article it will be exemplified by the studies on the spatial development of the medieval town of Skawina located in Lesser Poland. The methodology consists of five stages. The first stage of research is conducted in selected archives. The second stage involves field research in the analysed town. Photographic documentation is also collected during field research. The third stage of research uses aerial archaeology to analyse the urban layout of a given town. The fourth stage involves confronting the research results obtained at previous stages. The final, fifth stage involves assessing the cultural values and the necessary methods for protecting the analysed historic town. The discussed methodology allows for drawing conclusions combined with hypotheses concerning the shape and functional-spatial structure of the examined town in the past, as well as its current values in the context of protecting the cultural landscape. The need to prepare it sprang from the current situation in historic towns which are not always properly protected, and scientific studies of their history are often insufficient. The situation and the need for better protection of historic towns has also been indicated in international documents prepared by the ICOMOS and UNESCO, such as the International Charter on the Conservation of Historic Towns of the ICOMOS from 1987, and the UNESCO Recommendation concerning the historic urban landscape from 2011.

letton. Raksta mērķis ir iepazīstināt ar pētījumu metodoloģiju, kas tika sagatavota par vēsturisko pilsētu telpisko attīstību un tās saglabāšanas iespējām. Metodika, ko autors izmantojis pētot Polijas viduslaiku pilsētas, ir universāla un piemērojama arī pētījumos, kas veikti ārpus Polijas. Pētījumam ietver vēsturiskās apbūves funkcionālo teritoriju apsekošanu − tirgus laukumu, baznīcas laukumu u. tml. Fotofiksācijās tiek apkopoti arī lauka pētījumi. Izmantota arheoloģija, lai analizētu pilsētplānojumu, noņemot virsējo uzslāņojumu. Iegūto pētījumu rezultātu apstrāde un salīdzināšana ar arhīvu plāniem un aerofotogrāfijām, analizējot tos, lai noteiktu izmaiņas vēsturiskajā pilsētplānojumā. Visbeidzot, tiek ietverts novērtējums vēsturiskās pilsētas aizsardzībai. Apspriestā metodika ļauj izdarīt secinājumus kopā ar hipotēzēm par pētāmās pilsētas funkcionāli telpisko struktūru, kā arī tās pašreizējām vērtībām kultūrainavas aizsardzībā. Nepieciešamība sagatavot pētījuma metodoloģiju radās no pašreizējās situācijas vēsturiskajās Polijas pilsētās, kuras ne vienmēr ir pienācīgi aizsargātas, un apbūves vēsturiskie pētījumi bieži ir nepietiekami. Vēsturisko pilsētu aizsardzības nepieciešamība ir norādīta arī starptautiskajos dokumentos, ko sagatavojušas ICOMOS un UNESCO, piemēram, Starptautiskā harta par ICOMOS vēsturisko pilsētu saglabāšanu no 1987. gada un UNESCO ieteikumi par senajām pilsētām no 2011. gada.