Miežu pazīmju mainība ģenētisko un vides apstākļu ietekmes rezultātā un vietējo genotipu piemērotība pārtikas ražošanai | Genetic and environmental variation of barley characteristics and the potential of local origin genotypes for food production

anglais. The aim of this study was to evaluate the genetic and environmental variation of yield and food quality characteristics (protein, starch, β-glucan and husk content, test weight and thousand grain weight) of covered and hull-less barley genotypes in organic management conditions. Two different field experiments were carried out. In the first experiment, hull-less barley genotypes 'Kornelija', 'Irbe', '1165', '1185' and the covered varieties 'Ansis' and 'Maali' were studied in two locations in Latvia and in one location in Estonia during 2014. 'Ansis', ‘Kornelija', '1165' and '1185' were included in the second experiment carried out at Stende during three sequential years (2011-2013). The effect of genotype, environment (location and year) and co-effect of these factors contributed significantly to the variation in yield and grain quality traits of the barley genotypes. As a result of experimental treatments grain yield and quality traits varied by all tested factors. There were considerable differences in impact of studied sources of variation. Grain yield was influenced more by environmental factors than by genotype. Impact of genotype was highest for husk content and test weight. Integral evaluation method was carried out for comparison of barley genotypes to identify the best ones by the lowest deviation from the desired value. The covered barley variety 'Maali' showed good adaptation to different environmental conditions, having good yield, β-glucan content and high thousand grain weight. The line '1165' and variety 'Kornelija' showed best results among hull-less barley varieties

letton. Pētījuma mērķis bija novērtēt ražas un kvalitātes pazīmju mainību plēkšņgraudu un kailgraudu miežu genotipiem ģenētisko un vides apstākļu ietekmē bioloģiskās saimniekošanas apstākļos. Tika veikti divi dažādi lauka eksperimenti: 2014. gadā kailgraudu miežu genotipi 'Kornelija', 'Irbe', '1165', '1185' un plēkšņgraudu šķirnes 'Ansis' un 'Maali' novērtēja trīs dažādās vietās — Stendē, Priekuļos (Latvijā) un Jegevā (Igaunijā). Šķirnes 'Ansis' un 'Kornelija', līnijas '1165' un '1185' bija iekļautas arī otrajā lauka eksperimentā Stendē, kas ilga trīs gadus (2011–2013). Genotips un vides apstākļi (vieta un gads) kā arī šo faktoru mijiedarbības būtiski ietekmēja ražas un graudu kvalitātes pazīmju mainību miežu genotipiem. Taču pastāvēja būtiskas ietekmes atšķirības starp analizētajām pazīmēm. Graudu ražu vairāk ietekmēja vides apstākļi nekā genotips. Plēkšņu saturu un graudu tilpummasu vairāk ietekmēja genotips nekā faktors. Lai salīdzinātu miežu genotipus un identificētu labākos (ar mazāko novirzi no vēlamās pazīmes vērtības), tika izmantota integrētās novērtēšanas metode. Plēkšņgraudu miežu šķirne 'Maali' parādīja labu adaptivitāti dažādos vides apstākļos, dodot labu ražu, augstu -glikāna saturu graudos un tūkstots graudu masu. Šķirne 'Kornelija' un līnija '1165' parādīja labākos rezultātus starp kailgraudu miežu šķirnēm.