Impact of vitamin D therapy on C-reactive protein, ferritin, and IL-6 levels in hospitalised COVID-19 patients = D vitamīna terapijas ietekme uz C reaktīvo olbaltumu, feritīna un IL-6 seruma koncentrāciju hospitalizētiem pacientiem ar COVID-19

Vitamin D insufficiency is associated with poor prognosis in COVID-19 patients. Vitamin D supplementation is related to improved clinical outcomes in terms of intensive care unit admission and death, particularly in individuals with moderate-to-severe forms of COVID-19. The placebo-controlled five-day study was performed on 99 hospitalised COVID-19 patients with vitamin D insufficiency randomised into two groups. Vitamin D in the form of a sublingual sprayable microemulsion was given three times daily (daily dose 12,000 IU) to 51 patients with blood 25(OH)D levels below 30 ng/ml. Forty-eight patients in the control group received a placebo spray in the same daily regimen. Intention-to-treat (ITT) analysis and pre-protocol analysis were used to verify the impact of 25(OH)D level elevation on inflammatory markers. There was a statistically significant increase by 8.7 ± 7.6 ng/ml in 25(OH)D level from the baseline level of 15.6 ± 6.5 ng/ml in the case group. Individuals with moderately severe disease showed negative correlation between changes in 25(OH)D and C-reactive protein (CRP) levels in both ITT and pre-protocol analysis (p < 0.05). Mild and severe cases showed no statistical significance in CRP levels. There were no statistically significant changes in ferritin and IL-6 levels in ITT and pre-protocol analysis. In conclusion, high-dose vitamin D therapy was accompanied by significant decrease in CRP levels in COVID-19 patients with a moderate to severe illness. [ABSTRACT IN LATVIAN] D vitamīna nepietiekamība COVID-19 pacientiem ir saistīta ar sliktu prognozi. D vitamīna substitūcija pacientiem ar vidēji smagas un smagas norises COVID-19 samazina risku nomirt vai nokļūt intensīvās terapijas nodaļā. Mēs veicām nejaušinātu placebo kontrolētu piecu dienu pētījumu 99 hospitalizētiem COVID-19 pacientiem ar 25(OH)D līmeni asinīs zem 30 ng/ml. D vitamīns zem mēles izsmidzināmas mikroemulsijas veidā tika ievadīts trīs reizes dienā (dienas deva 12 000 SV) 51 pacientam, bet 48 pacienti kontroles grupā saņēma placebo aerosolu tādā pašā dienas shēmā. Lai pārbaudītu 25(OH)D līmeņa paaugstinājuma ietekmi uz iekaisuma marķieriem, izmantojām ITT (intention-to-treat) analīzi un pirmsprotokola analīzi. Aktīvās terapijas grupā novērojām statistiski nozīmīgu 25(OH)D pieaugumu no sākotnējā līmeņa 15,6 ± 6,5 ng/ml par 8,7 ± 7,6 ng/ml. Pacientu grupa ar 25(OH)D līmeņa paaugstināšanos tika definēta kā aktīvās ārstēšanas grupa. Indivīdiem ar vidēji smagu slimību konstatējām negatīvu korelāciju starp 25(OH)D un CRP līmeņa izmaiņām gan ITT, gan pirmsprotokola analīzē (p < 0,05), bet vieglas un smagas slimības norises gadījumā neatradām statistiski nozīmīgas CRP izmaiņas. Tāpat ITT un pirmsprotokola analīzē neatradām statistiski nozīmīgas feritīna un IL-6 līmeņa izmaiņas. Secinājums: piecu dienu ilga D vitamīna terapija saistīta ar būtisku CRP līmeņa pazemināšanos COVID-19 pacientiem ar vidēji smagu slimības gaitu.