Audzēšanas tehnoloģiju ietekme uz cieto ziemas kviešu graudu ražu un kvalitāti = The effect of cultivation technologies on the grain yield and quality of durum winter wheat

Durum wheat Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) is an economically important cereal crop and the second most produced Triticum of the World. In Latvia durum wheat does not belong to traditionally cultivated plant species, but there is a need to expand durum wheat production also in the Baltic region due to the climate change and increasing demand for food supply. Winter durum wheat ‘Winter Gold’ is one of the popular durum wheat varieties in the Baltic region. The impact of cultivation technologies (seeding rate 500, 600, 700 seed m⁻² and N150 and N170 topdressing) was studied at the Institute of Agricultural Resources and Economics, Stendes Reseach Centre during 2022/23. The average grain yield of the variety ‘Winter Gold’ was obtained 5.56 t ha⁻¹. The highest yield 6.08 t ha⁻¹ and the highest volume weight 80.11 kg L⁻¹ were observed in the variant with the sowing rate 600 seeds m⁻² and nitrogen fertilizer N170. The protein content in grains varied from 128.0 g kg⁻¹ to 132.9 g kg⁻¹, on average 130.0 g kg⁻¹. The number of productive stems was the highest in the variant with seeding rate 700 seeds m⁻² and N170 kg ha⁻¹. [LAV] Cietie jeb makaronu kvieši (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) ir ekonomiski nozīmīga labība, kam pieprasījums tirgū palielinās. Klimata izmaiņas Latvijā, karstās un sausās vasaras, kā arī graudu pārstrādātāju vēlme pilnveidot patērētājam piedāvāto produkcijas klāstu bija par iemeslu tam, lai ar AS “Dobeles dzirnavnieks” atbalstu AREI Stendes pētniecības centrā uzsāktu pētījumus par iespējām audzēt cietos kviešus Baltijas reģionā. Viena no pazīstamākajām cieto ziemas kviešu šķirnēm ir ‘Winter Gold’. Cieto ziemas kviešu graudu ražu, tāpat kā pārējiem kultūraugiem, nosaka gada meteoroloģiskie apstākļi, šķirnes ģenētiskais potenciāls un arī izvēlētās audzēšanas tehnoloģijas. Lai noskaidrotu šķirnes ‘Winter Gold’ piemērotāko audzēšanas tehnoloģiju Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, AREI Stendes pētniecības centrā 2022. gadā iekārtoja izmēģinājumu ar trīs dažādām izsējas normām: 500, 600 un 700 dīgtspējīgas sēklas m⁻² un divos slāpekļa papildmēslojuma variantos – N150 un N170 kg ha⁻¹. Ziemošanas apstākļi bija samērā labvēlīgi, šķirnes ‘Winter Gold’ ziemcietība novērtēta ar 7 ballēm. Vidējā cieto ziemas kviešu graudu raža izmēģinājumā iegūta 5.56 t ha⁻¹, nebūtiski augstāka – 6.08 t ha⁻¹ (RS0.05 1.62) bija variantā ar izsējas normu 600 dīgtspējīgas sēklas m⁻² un slāpekļa papildmēslojumu N170. Šajā variantā tika konstatēta arī augstākā tilpummasa (80.11 kg L⁻¹). Rupjākie graudi (TGM 52.9 g) bija variantā ar izsējas normu 500 dīgtsp. sēklas m⁻² un papildmēslojumu N150. Proteīna saturs graudos variēja no 128.0 g kg⁻¹ līdz 132.9 g kg⁻¹, vidēji veidojot 130.0 g kg⁻¹. Vislielākais produktīvo stiebru skaits (519) tika novērots variantā, kur izsējas norma sasniedza 700 dīgtsp. sēklas m⁻² un slāpekļa papildmēslojums bija N170 kg ha⁻¹.