The investigation of crop weediness in the crop rotation of organic farming system

Английский. Field experiments were conducted during the period of 2004–2006 at the Research and Study Farm Vecauce. The aim of the investigation was to establish the weediness' dynamics of crops in a six-field crop rotation of an organic farming system. The field was certified as being organic. Crop rotation: 1. triticale/ rye (for green manure in spring), 2. oil radish (for green manure)/ rye (for green manure in autumn), 3. potatoes, 4. oats, 5. vetch-oats mix (for green forage) with an undersown mixture of red clover and timothy, 6. red clover and timothy. Conventional soil tillage was done according to the requirements of the crops. The weeds were counted two times during the vegetation period of crops: at the early development stages of crops (for instance, at the tillering of cereals) and before the crop harvesting. The composition of weed flora comprised from 59 species in the crops' stands. The annual dicotyledonus were dominating groups of the weed flora. The most abundant weeds were lambsquarters (Chenopodium album L.), quackgrass (Elytrigia repens (L.) Nevski), common yellow rocket (Barbarea vulgaris R. Br.p.p.). The significantly smaller amount of weeds among crop rotation links was observed in the link rye/ oil radish/ rye – potatoes – oats. Much worse suppression of weeds was obtained in the crop rotation link red clover and timothy – triticale/ rye – oil radish/ rye. The number of weeds in the fields of crop rotation in the organic farming system is dependent on the cultivated crops, the succession of crops in the crop rotation links and crop cultivation technologies.

Латышский. Laikā no 2004.- 2006.gadam LLU MPS Vecauce veikti pētījumi ar mērķi skaidrot bioloģiskās lauksaimniecības sistēmas augsekas lauku sējumu nezāļainības dinamiku. Lai realizētu mērķi, izvirzīti uzdevumi: - noskaidrot dominējošās nezāļu sugas; - pārstāvētās nezāļu bioloģiskās grupas; - nezāļu blīvumu un tā izmaiņas bioloģiskās augsekas lauku kultūraugu sējumos. Pētījumi veikti sertificētā bioloģiskā laukā sešlauku augsekā. Augsne – velēnu gleja smilšmāls, pHKCL – 6.9; organiskās vielas saturs – 26 g kgE-1; P – 37 mg kgE-1. K- 69 mg kgE-1. Augsekas shēma: 1. tritikāle / ziemas rudzi zaļmēslojumam pavasarī; 2. baltās sinepes vai eļļas rutki (zaļmēslojumam) / ziemas rudzi (zaļmēslojumam rudenī); 3. kartupeļi; 4. auzas; 5. Vīķauzas (zaļmasai) ar āboliņa un timotiņa pasēju; 6. āboliņš, timotiņš (zaļmēslojumam). Sējumu nezāļainības novērtēšanai veikta nezāļu uzskaite divas reizes kultūraugu veģetācijas periodā. Pirmo reizi agrā kultūraugu attīstības stadijā (labību sējumos to cerošanas laikā) izmantojot uzskaites rāmīti 0.25 m2, nosakot nezāļu skaitu gab. m-2, sugu sastāvu un bioloģisko grupu īpatsvaru. Otro reizi pirms kultūraugu novākšanas, pēc skaita un masas metodes, vienlaikus to skaita, gab. mE-2, sugu botāniskā sastāva analīzei, nosakot arī nezāļu zaļo masu, g m-2. Izmantots 0.1 m2 liels rāmītis. Izmēģinājumu laukā izmantota tradicionāla augsnes apstrāde, atbilstoši kultūraugu prasībām.