The evaluation of some growing methods in potato seed production for organic farming

Английский. The application of mineral fertilisers and pesticides is not allowed in organic farming. The exploitation of some crop management methods were evaluated in potato seed production. The choice of the potato variety that is able to use the nutrition from soil effectively and is resistant to most harmful pathogens is essential in organic farming. Three varieties with different maturity time and relative resistance to the most dangerous potato disease – late blight (LB) were included in the trials: 'Borodjanskij Rozovij' (early, LB sensitive), 'Lenora' (second early, LB medium resistant), 'Sigunda' (medium late, LB resistant). The shortening of the growing season would help potato plants avoid from pest's attacks. The potato seed tuber presprouting hastens plant development in the field. About two to four weeks old presprouted tubers and tubers without sprouting were used as seed material. The microclimate between sparse plants is less favourable for pest development. Three different planting distances were used in the trial: 0.30, 0.15, 0.45 m. The yield, starch content, tuber size and pest damage were evaluated and compared between the variants. The potato variety determined LB and early blight damage on potato leaves, yield, and tuber size. The presprouting of seed tubers influenced the germination speed, the amount of germinated plants from planted tubers, in some cases yield, early blight damage on the leaves and tuber size. The planting distance had a significant impact on tuber size; in some cases on tuber yield.

Латышский. Pētījuma mērķis bija izvērtēt dažādu agrotehnisko metožu izmantošanas efektivitāti kvalitatīva kartupeļu sēklas materiāla ieguvē bioloģiskajā lauksaimniecībā. Pētījums veikts divas audzēšanas sezonas - 2005. un 2006. gadā Valsts Priekuļi LSI bioloģiski sertificētās augu sekas laukā. Bioloģiskajā saimniekošanā būtiski izvēlēties kartupeļu šķirni, kura efektīvi izmanto augsnē pieejamās barības vielas un ir izturīga pret kaitīgākajiem patogēniem. Pētījumā tika iekļautas trīs dažāda agrīnuma kartupeļu šķirnes ar relatīvi atšķirīgu izturību pret vienu no postošākajām kartupeļu slimībām – lakstu puvi (LP): 'Borodjanskij Rozovij' (agra, LP jutīga), 'Lenora' (vidēji agra, LP vidēji izturīga), 'Sigunda' (vidēji vēla, LP izturīga). Lai izvairītos no slimību un kaitēkļu izplatības uz augiem, iespējami jāsaīsina laiks, kad kartupeļu augs atrodas uz lauka, veidojot jauno ražu. To var nodrošināt izmantojot šķirnes, kuras ražu veido īsā periodā, kā arī kartupeļus pirms stādīšanas diedzējot, tādejādi uzsākot auga attīstību pirms nokļūšanas uz lauka. Stādīšanai tika izmantota nediedzēts un divas nedēļas pirms stādīšanas diedzēts sēklas materiāls. Slimību izplatību uz lauka varētu ierobežot retāks augu izvietojums. Šādā stādījumā gaisa kustība notiek brīvāk un neuzkrājas mitrums uz augu lapām. Kartupeļu stādījums bija iekārtots trīs dažādos stādīšanas attālumos: 30, 15 un 45 cm. Pētījuma gaitā izvērtēta bumbuļu raža, bumbuļu lielums, slimību un kaitēkļu bojājumi.