Analysis of the cost level and production efficiency at agricultural farms of different size

Английский. In the current economic situation when the market price ratio of agricultural products and production resources becomes unfavourable as well as due to standstill in the increase of the rate of subsidies, the necessity to reduce production costs per unit of production has become particularly topical for the agricultural sector. One of the most substantial criteria influencing the economic results of a farm is the scope of its economic activity. Correlation of costs towards production and structure of costs are investigated and parameters of efficiency at Latvian agricultural farms of different size are analysed in this paper, with the aim to study the economic efficiency of farms depending on their size. The results of the study show that the structure of Latvian agricultural farms hinders using their potential for drawing income from agro-activity. Very small and very large farms are dominant in the farm structure, yet the analysis shows that the most efficient use of resources is at farms with the economic size between 16 and 250 ESU. The threshold of 16 ESU is substantial for the farm to be able to generate sufficient added value. Hence, in order to enhance competitiveness of Latvian agricultural farms, measures shall be carried out to increase the scopes of economic activity at the small farms. It would be useful to favour consolidation of separate small farms, thus facilitating efficient use of their resources. On the present conditions, the economic grounds for existence of small farms can only be in cases when the workforce used at them lacks alternative application. Some largest farms, on their part, could possibly work more efficiently, if they, just the other way round, were split up.

Латышский. Patreizējā ekonomiskajā situācijā, lai nodrošinātu lauksaimniecības nozares konkurētspēju, īpaši aktuāli ir samazināt ražošanas izmaksas uz produkcijas vienību. Viens no būtiskākiem kritērijiem, kas to ietekmē, ir saimniekošanas apjoms. Tādēļ šajā darbā ir pētīta izmaksu atkarība no saimniecību lieluma, izmaksu struktūra, analizēti efektivitātes rādītāji galveno specializācijas grupu saimniecībās. Īpaša uzmanība pievērsta lopbarības un enerģijas izmaksām, kuru līmenis, saskaņā ar iepriekšējiem pētījumiem, Latvijā ievērojami pārsniedz citu valstu līmeni, kā arī darba izmaksām. Pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijas lauku saimniecību lieluma struktūra neļauj izmanot potenciālās iespējas gūt ienākumus no lauksaimnieciskās darbības. Saimniecību struktūrā dominē ļoti mazās un ļoti lielās saimniecības, taču kopumā efektīvākā resursu izmantošana ir saimniecībās ar ekonomisko lielumu starp 16 un 250 ELV, lai gan šis rādītājs atšķiras atkarībā no specializācijas – laukkopībā un cūkkopībā efektīvākās ir vislielākās saimniecības. Būtisks slieksnis, lai saimniecība varētu radīt pietiekamu pievienoto vērtību, ir 16 ELV. Līdz ar to, lai palielinātu Latvijas lauku saimniecību konkurētspēju, ir nepieciešams veikt pasākumus, lai palielinātu saimniekošanas apjomus mazajās saimniecībās. Lietderīgi būtu sekmēt atsevišķu nelielu saimniecību apvienošanos, sekmējot to resursu racionālu izmantošanu. Pašreizējos apstākļos mazo saimniecību pastāvēšanai ekonomisks pamats var būt vienīgi tad, ja tajās izmantotajam darbaspēkam trūkst alternatīva pielietojuma. Savukārt atsevišķas vislielākās saimniecības, iespējams lietderīgāk varētu darboties, ja tieši otrādi, tiktu sadalītas.