Impact of investments in real estate on the changes in the number of inhabitants and the working population in Riga | Investīcijas nekustamajā īpašumā un to ietekme uz iedzīvotāju un nodarbināto skaita izmaiņām Rīgā

Английский. The paper contributes to the literature that aims at identifying and measuring the criteria for formation of a polycentric city. Formation of a polycentric city is closely related to the changes and development of the spatial and functional structure of a city. City planning is one part of this process; the other part being closely related to the individuals' choice of residential location (households), and the choice of commercial location of businesses and industries. The paper aims to identify the impact of investments in real estate on the formation of neighbourhoods of the Rīga City. Like in many post-socialist economies, a huge number of new, mostly residential as well as office and commercial development projects have been implemented over the recent years in the Rīga City in land areas previously undeveloped or partly developed. This has led to a change in the number of inhabitants and employees in many neighbourhoods of Rīga, as a result changing the social context and even the face of some of the neighbourhoods. The paper is based on real iestate investment survey, providing data on the amount of real estate investment in 59 historic neighbourhoods of the Rīga City in the past 5 years. Based on the data, conclusions are drawn and several theoretical assumptions are made.

Латышский. Raksta vispārīgais mērķis ir identificēt un analizēt policentriskas pilsētas veidošanās kritērijus. Policentriskas pilsētas modelis atspoguļo izmaiņas telpiskajā urbānajā struktūrā, kas laika gaitā notikušas, no vienas puses, pilsētplānošanas ietekmē, no otras puses, ir indivīdu (mājsaimniecību) un uzņēmējdarbības atrašanās vietas izvēles process un tā rezultāts. Raksta specifiskais mērķis ir novērtēt un analizēt investīciju nekustamajā īpašumā (INĪ) ietekmi uz pilsētas telpiski funkcionālās struktūras mazāko teritoriālo vienību, sauktu par apkaimi, mikrorajonu vai dzīvojamo masīvu, konkrēti, uz iedzīvotāju un nodarbināto skaita izmaiņām teritoriālajā vienībā, kuras ietekmē investīcijas nekustamajā īpašumā. Atsevišķas teritoriālās vienības (mikrorajons, apkaimes, dzīvojamais masīvs) kā pētnieku intereses objekts Latvijas pilsētu ģeogrāfijā ir salīdzinoši jaunas. Latvijā līdz šim nav veikti plaši pētījumi šajā jomā, un tikai nesen vairāki individuāli pētnieki, piem., I. Francis, kā arī pāris vietējās pilsētas plānošanas speciālistu, ir izrādījuši interesi par atsevišķām pilsētas teritoriālajām vienībām pilsētas attīstības kontekstā. Atsevišķu pilsētas teritoriālo vienību (mikrorajonu, apkaimi, dzīvojamo masīvu) šajā rakstā autors definē kā galvenokārt vēsturiski un/vai pilsētbūvnieciski veidojušos/veidotu pilsētas daļu ar definētu ģeogrāfisko teritoriju, kas ietver gan fizisko telpu, gan arī personas, kas šajā teritorijā dzīvo un/vai strādā, un uzņēmumus, kas tajā atrodas.