Assessment of disparities of socioeconomic development of EU member states | ES dalībvalstu sociālekonomiskās attīstības atšķirību novērtējums

Английский. Rakstā analizēts ES valstu sociālekonomiskās attīstības līmenis un tā izmaiņas, pamatojoties uz tādiem sešiem nozīmīgiem indikatoriem kā IKP uz vienu iedzīvotāju, rīcībā esošais ienākums uz vienu iedzīvotāju, darba produktivitāte, bezdarbs, nodarbinātība un iedzīvotāju blīvums. Izvērtējot ES valstu rādītājus atbilstoši šiem indikatoriem, tiek secināts, ka atšķirības starp ES valstīm ir ievērojamas, jo īpaši augstas tās ir pēc tādiem indikatoriem kā IKP uz vienu iedzīvotāju, darba produktivitāte un rīcībā esošais ienākums uz vienu iedzīvotāju. ES-12 valstīs novērojami augstāki IKP uz vienu iedzīvotāju pieauguma tempi, vienlaikus tiek secināts, ka, ņemot vērā ES-12 valstu IKP uz vienu iedzīvotāju zemo bāzes līmeni, konverģence starp ES dalībvalstīm ir nepietiekama, jo atšķirības valstu līmenī pēc IKP uz vienu iedzīvotāju laikā no 2001. līdz 2007. gadam, izmantojot tā saukto σ konverģences aprēķina metodi un tās ietvaros novērtējot standartnovirzes rādītāja izmaiņas, ir palielinājušās. Korelācijas analīze norāda uz ciešu sakarību starp darba produktivitāti, no vienas puses, un IKP uz vienu iedzīvotāju un rīcībā esošo ienākumu uz vienu iedzīvotāju, no otras puses. Tas liecina, ka darba produktivitāte ir būtisks priekšnosacījums IKP un iedzīvotāju ienākumu pieaugumam.

Латышский. Aim of the article is to reveal trends and disparities of socioeconomic development among EU member states in a time period from year 2001 until year 2009. Main tasks are to analyse extent of socioeconomic disparities and whether these disparities are in general going to decrease taking into account that new EU member states have received financial assistance from pre-accession financial aid mechanisms and later benefited from the Convergence objective funding of the EU Cohesion policy. For this purpose descriptive statistics, calculation of standard deviation, and analysis of dynamics of time series of indicators were used. Another task that was fulfilled by the article is to reveal possible links between socioeconomic trends characterized by time series of selected indicators that were analysed by the use of correlation analysis method.