Empirical study on the voluntary reporting on intellectual capital in Latvian banks | Brīvprātīgā informācijas sniegšana par intelektuālo kapitālu Latvijas banku gada pārskatos

Английский. IC reporting by firms has been studied in detail since the late 1990s. Researchers have examined IC disclosure in annual reports, company websites, presentations to analysts, and other publically available information. The aim of this paper is to contribute to the growing literature field of intellectual capital (IC) by analysing corporate IC disclosures in annual reports, reviewing the use of content analysis as a research method in understanding Intellectual capital issues and examining the IC disclosure practices in annual reports both qualitatively and quantitatively. Content analysis is applied to the annual reports of the Latvian banks; 48 annual reports are analysed in order to make an inter-bank comparison. Two measurement years (2004 and 2008) were chosen in order to analyse the trend in disclosure over the year, covering pre-crisis and crisis period. The study reveals that the Latvian banks disclose more over the years. Nevertheless levels of voluntary IC disclosure are found to be low and in qualitative rather than quantitative form. There is an indication of slight convergence in disclosure practices (the average amount of IC and its components disclosure) in the banks under scrutiny. The findings indicate that the most reported accounting category during this period was internal structure and the second most reported was external structure. These findings are generalized and compared with the findings of other researches that conducted in Asia, US and Europe.

Латышский. Informācijas sniegšana par intelektuālo kapitālu (IK) ir pētīta kopš 20. gs. 90. gadu beigām. Pētnieki apskatījuši informācijas sniegšanu par IK gada pārskatos, uzņēmumu tīmekļa vietnēs, analītiskajā informācijā un citā publiski pieejamā informācijā. Informācijas būtība vai saturs, ko organizācijas sniedz savos gada pārskatos, ir ļoti nozīmīga ieinteresētajām trešajām pusēm. Kempbels (Campbell) (2000) atzīmējis, ka gada pārskatus var uzskatīt par adekvātu barometru uzņēmuma attieksmei pret sociālo informācijas sniegšanu divu iemeslu dēļ: uzņēmumam ir pilnīga redakcionāla kontrole pār dokumentu (izņemot auditēto finanšu sadaļu), un tas parasti ir visplašāk izplatītais dokuments, ko izstrādā uzņēmums. Uzņēmuma gada pārskats ir līdzeklis, ar kura palīdzību uzņēmums cenšas paust savu veidolu sabiedrībai. Šī pētījuma mērķis ir aplūkot satura analīzi kā izpētes metodi intelektuālā kapitāla jautājumu izpratnē un piedāvāt dažus novērojumus par šīs metodes praktisko noderīgumu, apskatīt IK paziņošanas praksi gada pārskatos gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi un novērtēt uzņēmuma lieluma un laika ietekmi uz IK paziņošanas līmeņiem. Latvijā šis ir pirmais mēģinājums analizēt finanšu pārskatus no IK viedokļa. Šajā pētījumā autore aplūko brīvprātīgās informācijas sniegšanas par IK attīstību 2004. un 2008. gada pārskatos.