Veldres noteikšanas paņēmienu salīdzinājums auzām piengatavības stadijā 2014. gadā

Английский. In Latvia, oats (Avena sativa L.) is characterized by climatic conditions lodging relatively often. Oats characteristic straw lodging plants partially bent or broken off: it makes conclude that the root system is strong enough, and lodging due primarily to the plant surface part of the anatomic structure and weather conditions. The aim was to find out whether the mathematical relationship that is able to determine the lodging resistance in the world often cultivated cereals (wheat (Triticum aestivum L.) and rice (Oryza sativa L.)) can be extended to oats. The trial is carried out at Stende Cereals Breeding Institute in 2014. Seeding rate: 500 germinating seeds per 1 m2. 22 April 4 hulled oats varieties are sown: 'Stendes Dārta' 'Artis', 'Lime', 'Kirovec' and one-line '33122', which differ from each other both in plant length and panicle weight, and after the resistance to lodging. Growing season at the beginning of the milky maturity stage phase (AS 73) of each iteration 20 plants were randomized, which measured stem and panicle length and mass, stem sections diameter, and fixes the stalk strength. The study calculated the centre of gravity ratio, stalk lodging resistance index and an index. At the end of the growing season harvest, estimated lodging resistance in points. Data mathematical processing was performed using MS Excel univariate ANOVA of variance and correlation analysis. Significant correlative relationships between lodging detection techniques in milky maturity stage phase and lodging resistance at the end of the growing season was only observed in the centre of gravity ratio increased length r = -0,949 (n = 5, r sub (0.05) = 0,754). Most lodging strength prediction models that are primarily intended for wheat, includes only the stalk length and diameter of the parameters. Since oats panicle morphology is different from other forms of cereal ears, its parameters should also be taken into account in determining lodging resistance. To be able to put forward a more accurate method of determining the risk of lodging, you need to experiment to include more varieties, as well as to check the performance of the vegetation period.

Латышский. Auzas (Avena sativa L.) Latvijai raksturīgos klimatiskos apstākļos veldrējas salīdzinoši bieži. Auzām raksturīgā stiebru veldre augus daļēji noliec vai nolauž: tas liek secināt, ka sakņu sistēma ir pietiekami izturīga, un veldrēšanos izraisa galvenokārt auga virszemes daļu anatomiskā uzbūve un meteoroloģiskie apstākļi. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai matemātiskās sakarības, kas spēj noteikt veldres izturību pasaulē biežāk kultivētajiem graudaugiem (kvieši (Triticum aestivum L.) un rīsi (Oryza sativa L.)), var tikt attiecinātas arī uz auzām. Izmēģinājums iekārtots Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā 2014. gada pavasarī velēnu podzolētā smilšmāla augsnē. Izsējas norma: 500 dīgstošas sēklas uz 1 m2 . 22. aprīlī iesētas 4 plēkšņaino auzu šķirnes: ‘Stendes Dārta’, ‘Arta’, ‘Laima’, ‘Kirovec’ un viena līnija ‘33122’, kas savstarpēji atšķiras gan pēc auga garuma, gan skaras masas, gan pēc izturības pret veldrēšanos. Veģetācijas perioda laikā piengatavības fāzes sākumā (AS 73) no katra atkārtojuma randomizēti izvēlēti 20 augi, kuriem izmērīts stiebra un skaras garums un to masa, stiebra posmu diametrs, kā arī noteikta stiebra izturība. Pētījumā aprēķināta smaguma centra attiecība, stiebra izturības rādītājs un veldrēšanās indekss. Veģetācijas perioda beigās novācot ražu, vērtēta veldres izturība ballēs. Datu matemātiskā apstrāde veikta, izmantojot MS Excel ANOVA vienfaktora dispersijas un korelācijas analīzes. Būtiskas korelatīvās sakarības starp veldres noteikšanas paņēmieniem piengatavības fāzē un veldres izturību veģetācijas perioda beigās tika novērotas tikai gravitācijas centra attiecībai pret auga garumu r=–0.949 (n=5, r sub(0.05)=0.754). Lielākā daļa veldres izturības noteikšanas modeļu, kas primāri domāti kviešiem, sevī ietver tikai stiebra garuma un diametra parametrus. Tā kā auzas skaras morfoloģija ir atšķirīga no citu graudaugu vārpas formas, tās parametri arī būtu jāņem vērā veldres izturības noteikšanā. Lai varētu izvirzīt precīzāku veldrēšanās riska noteikšanas paņēmienu, nepieciešams izmēģinājumā iekļaut vairāk šķirņu, kā arī pārbaudīt rādītājus veģetācijas perioda beigās.