Latvia’s forest tree and shrub plant communities and biotopes. | Latvijas meža un krūmāju augu sabiedrības un biotopi

Английский. The above approach for analysing the diversity of plant communities allowed us to identify two new for Latvia coniferous forest plant communities: Fennoscandian herbrich forests with Picea abies (habitat code 9050) and Central European lichen Scots pine forests (91T0); and also three broadleaved forest habitats: old acidophilous oak woods with Quercus robur on sandy planes (9190), Euro-Siberian steppic woods with Quercus spp. (91I0) and Luzulo-Fagetum beech forests (9110). Depending on the woody plant species, their life-cycle and phyto-sociological behaviour, the forest stands, following the species stability in the stand and, conseguently, the rate of stand transformation, are arbitrarily divided in three big groups: consecutive tree stands where the respective species survives for one generation only; partly stable stands where the respective tree species dominates for two generations at least; stable tree stands where the respective tree species dominates in numerous generations over longer time.

Латышский. Pamatojoties uz vispusīgu literatūras, ģeobotānisko datu bāzu un arhīva materiālu analīzes, kā arī sintaksonomisko augu sabiedrību sistēmas konceptu, ir sastādīts Latvijas meža un reto krūmāju augu sabiedrību konspekts, kurā nominētas: 31 asociācija, 6 subasociācijas, 3 varianti un viena bezranga sabiedrība. Katra augu sabiedrība ir pielīdzināta atbilstošam ES nozīmes aizsargājamam biotopam. Augu sabiedrību daudzveidības analīze dod iespēju Latvijā pirmo reizi identificēt divus jaunus skujkoku mežu biotopus: sugām bagāti Fenoskandijas egļu meži (biotopa kods 9050) un ķērpjiem bagāti priežu meži (91T0), un trīs platlapju meža biotopus: acidofili veci ozolu meži (9190), Eirosibīrijas stepes ozolu meži (91I0) un mezofīti dižskābaržu meži (9110). Mežaudzes, atkarībā no galvenās kokaugu sugas, to dzīves un fitosocioloģiskās stratēģijas, pēc sugas noturības kokaudzē un tādējādi arī pēc mežaudzes transformācijas ātruma kopumā, nosacīti iedalītas trīs lielās grupās: sērijveida mežaudzes, kurās koku suga audzi veido tikai vienu paaudzi; daļēji stabilas mežaudzes, kurās valdošā koku suga ir vismaz divas paaudzes; stabilas mežaudzes, kurās koku suga ir noturīga daudzas paaudzes.