Die Entwicklung deutschbaltisches Kulturerbe im Baltikum 17.-20. Jahrhunderts

Английский. Baltic German culture in time 17th-18th centuries gave a strong Duchy of Courland and Livonia area development. At this time flourished of factories, brick kilns, watermill and windmill construction. With the development of the shipbuilding industry, formed koloniālpolitikas trends. Baltic German culture in time 17th-18th centuries gave a strong Duchy of Courland and Livonia area development. At this time construction of factories, brick kilns, watermills and windmill construction were flourished. With the development of the shipbuilding industry, colonial policy tendencies were developed. Reaching Africa's shores, Courland got yourself colonies Tobago and Gambia. German farming estates and manor trends brought Courland and Livonia upswing not only agricultural management skills, but gave the contribution of architecture, painting and education. The same also applies to city buildings and parks are cultivated. For the development of the Baltic countries and cities the contribution gave the Russian province time after 1795. The first Baltic German cultural turmoil started with 1905, when many mansions were burned. Part of them managed to restore, the next wave of misery - World War I, condemn a number of the historic buildings of the manor, manor house interiors, library supplies, painting works. In its turn, the time of Latvian independence and agrarian land reform brought correction in spatial planning of Manors’ territories.

Латышский. Vācbaltu kultūras pastāvēšanas laiks 17.-18.gs. deva spēcīgu Kurzemes hercogistes un Livonijas teritoriju attīstību. Šajā laikā uzplauka manufaktūru, ķieģeļu cepļu, ūdensdzirnavu un vējdzirnavu būvniecība. Attīstoties kuģu būvniecībai, veidojās koloniālpolitikas tendences. Sasniedzot Āfrikas krastus, Kurzemes hercogiste sev ieguva kolonijas Tobago un Gambiju. Vāciskās saimniekošanas tendences muižās un pusmuižās ienesa Kurzemē un Livonijā uzplaukumu ne tikai lauksaimnieciskās saimniekošanas prasmē, bet deva pienesumu arhitektūras, glezniecības un izglītības ziņā. Tas pats ir attiecināms arī uz pilsētu apbūvi un parku iekopšanu. Baltijas zemju un pilsētu attīstībai devumu nesa Krievijas guberņas laiks pēc 1795. gada. Pirmo vācbaltiešu kultūras satricinājumu aizsāka 1905. gads, kad tika nodedzinātas daudzas muižas. Daļu no tām izdevās atjaunot, tad nākošais posta vilnis – I pasaules karš, pazudinot vairāku muižu vēsturisko apbūvi, kungu māju interjerus, bibliotēku krājumus, glezniecības darbus. Savukārt, Latvijas brīvvalsts laiks un agrārā zemes reforma ienesa korekcijas muižas teritoriju telpiskajā plānojumā.