How to measure the impact of spatial aesthetics on the everyday in soviet housing estates?

Английский. This article describes a new method of measuring the influence of spatial aesthetics on preferability of scenes in the everyday in the Soviet residential areas of Riga – Agenskalna priedes, Kengarags, Zolitude and Lenina (Brivibas) iela . Serving as a rule, this method can also be used for the assessment of likability in urban spaces of other periods. In this case, the measurement table needs to be adapted to another scale. Discoveries in environmental psychology and evolutionary aesthetics inform the method largely. Scientists of this field have suggested that spaces with certain content, prospects and refuges, for instance, are liked and used by humans. Conversely, spaces that do not possess these contents are disliked and avoided. The last decade has also shown some attempts to introduce more specific measurements such as width, heights and length of spaces as well as size and counts of prospects, measured in meters, to describe the preferable spaces more precisely. The aim of this article is to analyse recent findings that propose concrete measurements of likable and dislikable spaces, to assemble them into a so called model of spatial measurements as well as to apply the model to the Soviet housing estates in Riga . The model of spatial measurements, which constitutes the basic tool of the method described in this article, can be used only, when open spaces in question have been measured in three dimensions. The model will be applied in four case studies from Riga, that will be introduced in detail in the chapter about the results. The application will allow a simple evaluation of any public space regarding its predicted likability, as long as one can measure its ground width, length, and heights of the buildings surrounding this space as well as count prospects and refuges. The model needs to be tested by consulting qualitative interview material on likability and perception in situ.

Латышский. Raksts iepazīstina lasītāju ar jaunu un reproducējamu teorētisko metodi telpiskās estētikas ietekmes novērtēšanai uz iedzīvotāju ikdienu, kā piemēru izmantojot četrus Padomju laika tipizētās arhitektūras dzīvojamajos rajonos Rīgā – Āgenskalna priedes, Ķengarags, Zolitūde un Ļeņina (tagad Brīvības) iela. Izvēlētie ansambļi pārstāv četras atšķirīgas dekādes Padomju laika pilsētbūvniecībā. To izvēle un analīze pamatojama ar apstākli, ka daudzi no šī laikmeta dzīvojamo rajonu iedzīvotājiem izrāda interesi par rekonstrukcijas veikšanu. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka ne vienmēr pārbūve uzlabo dzīves kvalitāti. Lai izprastu šo rajonu telpiskās estētikas ietekmi uz ikdienu ir nepieciešams izveidot metodi, kas ļauj šo ietekmi izmērīt. Rakstā aprakstītā metode ir reproducējama, tās autore tiecas piedāvāt pielietojamu un atkāroti izmantojamu veidu, lai noteiktu Padomju dzīvojamo rajonu rekonstrukcijas optimālāko ceļu. Aprakstīto metodi iespējams izmantot arī citu laikmetu pilsētvides pētniecībai, tomēr šajā gadījumā rakstā piedāvātā mērījumu skala jāpielāgo attiecīgo ārtelpu izmēriem.