Growth patterns and spatial distribution of common ash (Fraxinus excelsior L.) in Latvia | Parastā oša ( Fraxinus excelsior L.) mežaudžu augšanas gaita un telpiskā izplatība Latvijā

Английский. In Latvia, common ash (Fraxinus excelsior L.) can form ecologically stable monoculture stands in localities with optimum growing conditions, but they are mainly found in mixed forests throughout the country on sites with fresh, fertile, sufficiently moist, yet well-drained soils. Over the last two decades, ash decline has become a serious problem for the whole of Europe; the causal agent for it is also present in Latvia. The aim of the given study was to investigate the growth patterns of ash in different populations at the age of maturity (over 80 years), tracing back their course of growth, and identify the spatial distribution of ash to identify localities with appreciable concentration of ash-dominated stands. The study revealed high variation in the juvenile growth of ash, and confirmed that the height and diameter growth for common ash peaks at an early age. Analysis of the spatial distribution of ash indicated considerable expansion of common ash over the country during the second half of the 20th century, to some extent complementing natural overgrowing of abandoned lands by forest. Apart from the Zemgale Plain in the middle of Latvia, the highest concentration of ash stands is in upland areas with highly varying land relief conditions.

Латышский. Parastais osis ir izplatīts visā Latvijas teritorijā kā piemistrojuma suga, tomēr, piemērotās augtenēs — barības elementiem bagātās, mitrās, bet labi drenētās augsnēs — tas spēj veidot arī ekoloģiski stabilas tīraudzes. Pēdējās divās dekādēs ošu audžu bojāeja ir kļuvusi par nozīmīgu problēmu visā Eiropā; ošu audžu kalšanu izraisošais patogēns ir identificēts arī Latvijā. Pētījuma mērķis ir skaidrot ošu augšanas gaitas savdabības dažādās šīs sugas populācijās Latvijā, kā arī veikt ošu audžu telpisko izvērtējumu, identificējot reģionus, kuros šīs sugas mežaudzes koncentrējušās. Mūsu pētījums atklāja, ka oša juvenilā augšanas gaita var būt ļoti atšķirīga, un apstiprināja, ka koku augstuma un caurmēra augšanas kulminācija notiek salīdzinoši agrā vecumā. Mūsu dati norāda uz to, ka pēdējo piecdesmit gadu laikā ošu audžu izplatība Latvijas teritorijā ir ievērojami palielinājusies, visdrīzāk — bijušo lauksaimniecības zemju apmežošanās rezultātā. Ja neskaita Zemgales līdzenumu, šobrīd lielākā ošu mežaudžu koncentrēšanās vērojama augstienēs — platībās ar daudzveidīgu reljefu.