Industrial heritage landscape of the Lielupe River in Latvia

Английский. The development of production always brings about changes in the landscape, with the emergence of new architectural and technological elements. Due to the changes in technologies and as a result of geopolitical processes, often the existing plants are no longer used or new production facilities built, and thus the post-industrial landscapes emerge. Over time, those once so important production facilities have become the main feature of the identity of a particular site, which is associated not only with visual, but also mental recognisibility of the site through traditions, products manufactured and memories of the local people. Together, this all forms an industrial heritage whose preservation or inclusion in a new modern image, with the emergence of post-industrial landscapes, is becoming an increasingly topical issue. This article deals with the industrial heritage landscape of the Lielupe River in Latvia. Since ancient times the Lielupe River, as one of the largest rivers in Latvia with rich mineral resources, has been an important element in the development of economic activities and production in Latvia. The aim of the research was to identify the causes of the formation of industrial heritage and its impact on the Lielupe cultural landscape. As a result of the research, the main visual and spatial features created by the industrial heritage have been identified in various significant historical periods in Latvia including the present time.

Латышский. Lielupe kā viena no lielākajām Latvijas upēm ar bagātīgiem derīgo izrakteņu resursiem jau no seniem laikiem ir bijusi nozīmīgs elements saimnieciskās darbības un ražošanas attīstībai Latvijā. Pētījuma mērķis ir identificēt industriālā mantojuma veidošanās cēloņus un ietekmi uz Lielupes kultūrainavu. Izpētes rezultātā noteiktas galvenās industriālā mantojuma veidotās vizuālās un telpiskās iezīmes dažādos Latvijai nozīmīgos vēsturiskajos periodos un mūsdienās. Industriālā mantojuma veidošanos Lielupes kultūrainavā ir veicinājusi pati upe kā nozīmīgs saimniecisks resurss un transportēšanas un saziņas koridors, un Lielupes teritorijas ģeoloģiskās vērtības – māla, dolomīta un citu derīgo izrakteņu atradnes. Tieši pieejamie resursi ir ietekmējuši specifisku ražotņu veidošanos, kuru ēkas un tehniskie elementi jau kopš 19. gs. ir noteikuši Lielupes kultūrainavas vizuālo tēlu, struktūru un siluetu. Tomēr bez saimnieciskajai darbībai labvēlīgās vides un pieejamiem resursiem, ģeopolitiskajiem procesiem ir bijusi būtiska loma industriālā mantojuma izveidē vai izzušanā Lielupes kultūrainavā. Mūsdienās lielākā daļa industriālā mantojuma teritorijas ir privatizētas un atrodas ārpus pašvaldību tiešās ietekmes, līdz ar to īpašnieki bieži vien izvēlas neņemt vērā industriālo mantojumu un veikt pilnīgu vecās apbūves nojaukšanu. Galvenais uzdevums industriālā mantojuma saglabāšanā ir nodrošināt ražošanas procesu stāsta saglabāšanu – savas vēsturiskās identitātes saglabāšana. Teritorijām, kas atrodas tuvāk pilsētas centram ir lielāka iespēja kļūt par sabiedriski nozīmīgu objektu.