Chemical composition of sea buckthorn leaves, branches and bark | Smiltsērkšķu lapu, zaru un mizas ķīmiskais sastāvs

Английский. Sea buckthorn leaves and branches presently create waste-/by-products of harvesting after pruning the plants. It is already known that sea buckthorn berries are important for their chemical composition and based on this occupy a wide field in nutrition. We raised the idea that sea buckthorn leaves, branches, and especially the bark, have also an extraordinary chemical composition like the berries. The aim of this study was to describe these by-products. For this purpose, detailed full analyses of corresponding samples from Russia (seven varieties) and Germany (four varieties) were performed. Especially the dry mass, fat content, proteins, carbohydrates, starch content, and crude fibre were investigated to obtain an overview. Minor components like total phenol content, metals, and water- and fat-soluble vitamins were also studied. All analytical parameters were based on an official collection of analysis methods (German ASU – amtliche Sammlung von Untersuchungsverfahren). The results of the full analysis of leaves and branches show some interesting aspects about the differences between male and female plants. Furthermore, we observed differences between Russian and German sea buckthorn varieties. Investigation of minor components showed that vitamins were present in very low amount (is less than 0.1 %).

Латышский. Pēc smiltsērkšķu augļu ražas novākšanas to lapas un zari nonāk atkritumos. Smiltsērkšķu augļi ir slaveni ar savu unikālo ķīmisko sastāvu, un, pamatojoties uz to, tiem ir nozīmīga loma uzturā. Autoriem radās ideja, ka smiltsērkšķu lapām, zariem un īpaši mizai arī piemīt unikāls ķīmiskais sastāvs, līdzīgi augļiem. Darba mērķis bija izpētīt smiltsērkšķu lapu, zaru un mizas ķīmisko sastāvu. Šim nolūkam tika veiktas detalizētas analīzes septiņiem smiltsērkšķu šķirņu paraugiem no Krievijas un četriem no Vācijas. Tika noteikts sausnas, tauku, olbaltumvielu, cietes un kokšķiedras saturs. Papildus tam tika pētīts kopējais fenolu saturs, metāli, kā arī taukos un ūdenī šķīstošie vitamīni. Visas darbā izmantotās analītiskās metodes ir balstītas uz Vācijas oficiālo analīžu metožu krājumu (German ASU – amtliche Sammlung von Untersuchungsverfahren). Pētījuma rezultātā atklājās interesanti aspekti, kā, piemēram, atšķirība starp sievišķajiem un vīrišķajiem augiem. Atšķirības tika novērotas arī, salīdzinot Krievijas un Vācijas šķirņu augus. Smiltsērkšķu lapas, zari un miza satur vitamīnus, bet ļoti zemos daudzumos (ir mazāks par 0.1%).