Changes of approach to urban context in international guidelines and experiences in Lithuanian urban environment

Английский. The focus of the research is the concept of context, guidelines for the approach to it, and the ways by which it was regarded in the development of urban environment. The paper defines how these approaches and practices changed during the last century. During the last century, an especially dynamic and turbulent one, Lithuanian state experienced divergent and controversial periods: independence (1918–1940), World War II (1939–1945), Soviet period (1944–1990) and independence restored (1990–present). The paper discusses the Western attitudes and the evolution of approach towards context while dealing with urban environment, and peculiarities of Lithuanian practice in conformity with these attitudes during last century. The theoretic investigation is grounded by the documents formulated and declared by international organisations like CIAM, UNESCO, ICOMOS and others, as accumulations of pioneering thought. Particularly, their statements that consider the surrounding context as basis, principle, or inspiration for the creating, transforming or reconstructing the urban environment are analysed. The term context is used as a generalising term, an umbrella one, which covers several terms used in the documents or literature to define closer or wider urban environment while dealing with it. The paper focuses mostly on historical urban situations, and wide range of activities in changing the environment from architect or landscape architect’s professional point of view.

Латышский. Pētījuma fokusā ir konteksta koncepts, vadlīnijas tam, un kā tas ir ņemts vērā pilsētvides veidošanā. Raksts definē kā šīs pieejas un prakses mainījušās pēdējā gadsimtā. Pēdējā gadsimta laikā, Lietuvas valsts pieredzēja atšķirīgus un pretrunīgus periodus: neatkarība (1918–1940), Otro pasaules karu (1939–1945), Padomju Savienību (1944–1990) un atjaunoto neatkarību (1990–mūsdienas). Raksts atspoguļo Rietumu attieksmi un kontekstuālās pieejas attīstību pilsētvides jautājumos un Lietuvas pieredzes īpatnības saskaņā ar šiem viedokļiem pēdējā gadsimtā. Teorētiskais pētījums ir balstīts tādu starptautisku organizāciju kā CIAM, UNESCO, ICOMOS izdotajos dokumentos. Termins – konteksts – ir lietots kā vispārinājuma termins, kas nosedz vairākus terminus, kas lietoti dokumentā vai literatūrā, lai definētu tuvāku vai tālāku pilsētvidi. Teorētiskajām analīzēm seko kritiskais pārskats par konkrēto Lietuvas pieredzi šajā laikā, raksturīgajā vides pārveidē galvaspilsētās. Kontekstuālās pieejas attīstība Lietuvā seko starptautisko organizāciju dokumentos noteiktajam vadlīnijām, par spīti politiskajai situācijai, bet pētījums atklāj noteiktas atšķirības.