The transformation of the cultural landscape of Latvian rehabilitation gardens and parks

Английский. The aim of the research is to make a scientifically sound assessment of the aesthetic, ecological, and functional quality of rehabilitation gardens and parks, taking into account the regional features of the areas and the specificity of the natural base. The research assignments touch two main criteria: to provide an overview of the history of the development of rehabilitation centres in Latvia in the planning of gardens and parks; to determine the types of Latvian medicinal gardens and their compositional structure. The applied research methods: the comparative method – the scientific literature on sanatorium parks and healing gardens of Latvia from 1739 up to the present day has been compiled and analysed. The current situation of the landscapes of Latvian rehabilitation gardens and parks, their spatial structure, and the diversity of small land plots, natural environmental processes, space and time scales, visual dynamics of landscapes, and their interrelationship research in local, rehabilitation garden, and park areas are compared.

Латышский. Pētījuma mērķis ir zinātniski estētiskā, ekoloģiskā un rehabilitācijas dārzu un parku funkcionālā kvalitāte, ņemot vērā apgabalu reģionālās īpatnības un dabas pamatnes specifiku. Pētniecības darbs apskata divus galvenos kritērijus: sniegt vēsturisku pārskatu par rehabilitācijas centru attīstību Latvijā; noteikt Latvijas ārstniecisko dārzu veidus un to kompozicionālo struktūru. Darbā izmantotas lietišķās pētniecības metodes: salīdzinošā metode – apkopot un analizēt zinātnisko literatūru par Latvijas sanatoriju parkiem un dziednieciskiem dārziem no 1739. gada līdz pat mūsdienām. Pētniecības gaitā tika salīdzināta ainavas pašreizējā situācija Latvijas rehabilitācijas dārzos un parkos, to telpiskā struktūra un mazo zemes gabalu daudzveidība, dabiskie vides procesi telpas un laika mērogā, vizuālā ainavu dinamika un to savstarpējās saistība. Makroekoloģiski telpiskās izpētes metode pamatojas uz telpisko daudzveidību un ekoloģiskiem risinājumiem ainavu plānošanā: ekoloģiskā funkcija (bioloģiski augstas kvalitātes ainava); ainavas vizuālā un estētiskā kvalitāte; kultūrvēsturiskās vides kvalitāte; atpūtas un tūrisma nozīme; resursu un teritorijas funkcionālā loma (apmetnes, meža ainava, lauksaimniecības ainava u.c.).