Nobarošanas laikā uzņemto un ar kūtsmēsliem ārējā vidē izdalīto barības vielu daudzuma analīze jēriem

Английский. The aim of the study is to explain the quantities of nutrients admitted and released into the external environment during the various stages of intensive fattening of lambs. The study uses pure-bred lambs of the Latvian dark-headed (tease). A wooden crate has been used to eat the hay, but the combined forage has been fed from the crumbling trough. Both feed products have been fed in unlimited quantities. The combined feed consisted of maize, wheat; soya sprouts (GMOs), barley, rapeseed cake, sunflower sprouts, beet grasses, beet molasses, calcium carbonate, vitamin and mineral premixture and vegetable oil. Lamb fattening has been carried out for an average of 63 days. Average samples of fed feedingstuffs (1 kg) and average manure samples (2 kg) prepared on the last day of the accounting period. The Department of Agronomic Analysis of the Scientific Laboratory of Biotechnology of LLU defines their chemical composition. At the beginning of the study, the lambs were an average of 83 days old, with an average life mass of 24.5 kg. At the beginning of the first phase of the digesting experiment, lambs were 34.7 kg heavy, at the beginning of the second stage 42.8 kg and at the beginning of the third stage an average of 50.0 kg. During the digesting experiment, the amount of forage eaten by one lamb increased on average from 1018 g to 1747 g, while hay consumption changed from 197 g to 54 g. Together, the lambs averaged 989.3 g to 1618.8 g of feed dry matter. The amount of manure from lamb increased from 586 g to 1068 g at experimental stages, while the amount of urine from 251 g to 1152 g. In general, it can be concluded that there is a small number of fibres in the manure of heavily fattened lambs, but an increase in phosphorus, total nitrogen and ammonia nitrogen.

Латышский. Pētījuma mērķis – skaidrot dažādos jēru intensīvas nobarošanas posmos uzņemto un ārējā vidē izdalīto barības vielu daudzumu. Pētījumā izmantoti Latvijas tumšgalves tīršķirnes jēri (teķi). Siena izēdināšanai izmantota koka redeļu sile, bet kombinētā spēkbarība izbarota no birstošās siles. Abi barības līdzekļi izbaroti neierobežotā daudzumā. Kombinētās spēkbarības sastāvā bija kukurūza, kvieši, sojas spraukumi (ĢMO), mieži, rapšu rauši, saulespuķu spraukumi, cukurbiešu graizījumi, cukurbiešu melase, kalcija karbonāts, vitamīnu un minerālvielu premikss un augu eļļa. Ūdens padeve nodrošināta pastāvīgi, izmantotas nipeļdzirdnes. Jēru nobarošana veikta vidēji 63 dienas. Uzskaites perioda pēdējā dienā sagatavoti izbarotās lopbarības vidējie paraugi (1 kg) un vidējie mēslu paraugi (2 kg). LLU Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas Agronomisko analīžu nodaļā noteikts to ķīmiskais sastāvs. Izmantojot iegūtos datus, aprēķināts ar barību uzņemtais un ar kūtsmēsliem ārējā vidē izdalītais barības vielu daudzums. Uzsākot pētījumu, jēri bija vidēji 83 dienas veci, un to vidējā dzīvmasa – 24.5 kg. Pirmā barības vielu sagremošanas eksperimenta posma sākumā jēri bija 34.7 kg smagi, otrā posma sākumā 42.8 kg un trešā posma sākumā vidēji 50.0 kg smagi. Sagremošanas eksperimenta laikā viena jēra apēstās spēkbarības daudzums pa posmiem palielinājās vidēji no 1018 g līdz 1747 g, bet siena patēriņš mainījās no 197 g līdz 54 g. Kopā diennaktī jēri vidēji uzņēma 989.3 g līdz 1618.8 g barības sausnas. No jēra iegūtais kūtsmēslu daudzums eksperimenta posmos palielinājās no 586 g līdz 1068 g, bet urīna daudzums no 251g līdz 1152 g. Kopumā varam secināt, ka intensīvi nobaroto jēru kūtsmēslos ir mazs kokšķiedras, bet palielināts fosfora, kopslāpekļa un amonija slāpekļa daudzums.