Sākotnējie pētījumi par augsnes mikrobiālo biomasu un augsnes sīkposmkāju sabiedrībām kā augsnes veselības un kvalitātes indikatoriem Rīgas pilsētas urbānajos zālājos | Preliminary studies on microbial biomass and the microarthropod community as soil health and quality indicators in urban grasslands, Rīga as an example

Латышский. Antropogēnais piesārņojums tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē augsni pilsētās. 2014. gadā uzsākts pētījums par augsnes kvalitāti urbānajos zālājos Rīgā. Pētījuma mērķis bija noteikt augsnes mikrobiālo biomasu un augsnes sīkposmkāju kopienu dažādu zālāju augsnēs Rīgā un izvērtēt iespējas tos izmantot kā pilsētvides augsnes veselības un kvalitātes rādītājus. Rīgā atšķirīgos pilsētas rajonos tika izvēlēti seši dažāda lieluma parauglaukumi ar atšķirīgām vietas apbūves īpatnībām, ielu un dzelzceļu tīkla blīvumu un transporta noslogojumu, vidi piesārņojošo objektu iespējamo ietekmi, kā arī citām, urbānu vidi raksturojošām īpatnībām. Substrāta izraisītas elpošanas metode izmantota, lai noteiktu augsnes mikrobiālo biomasu. Atsevišķos parauglaukumos tika ievākti un uzskaitīti augsnes sīkposmkāji - Mesostigmata ērces, Oribatida un Collembola. Kopā parauglaukumos ievākti vairāk kā 9300 augsnes sīkposmkāji, no tiem 4500 Collembola, 3400 Oribatida un 1400 Mesostigmata ērces. Konstatētas statistiski nozīmīgas augsnes mikrobiālas biomasas atšķirības starp parauglaukumiem. Vairumā parauglaukumu (izņemot stipri ietekmētu parauglaukumu Z. Meirovica bulvārī) laikā no jūlija līdz oktobrim augsnes mikrobiālā oglekļa saturs būtiski palielinās. Lai iegūtu precīzākus rezultātus, nākotnē nepieciešama augsnes mikrobiālās biomasas noteikšanas metodes optimizācija.

Английский. Anthropogenic pollution is considered as a one of the main factors that affects soil in urban areas. In 2014, soil quality of grasslands in Rīga was determined. The aim of the study was to determine microbial biomass and describe microarthropod communities in soils of different grasslands in Rīga city and to assess their use as indicators of soil health and quality of the urban environment. Six sampling plots with different building characteristics, density of street and rail network and transport load, and potential impact of pollution were selected for studies. The substrate-induced respiration method was used for determination of soil microbial biomass. Soil invertebrates were collected in sampling plots. Soil Mesostigmata mites, Oribatida and Collembola were extracted from samples and counted. In total over 9300 soil microarthropod individuals were recorded, of them 4500 Collembola, 3400 Oribatida and 1400 Mesostigmata mites. Statistically significant differences in soil microbial biomass among sampling sites were observed. Soil microbial carbon content significantly increased in most of sampling plots from July to October. To obtain more precise results in the future some modifications and optimisation of the standard method based on indicators will be necessary.