Effect of the COVID-19 emergency state in the Latvian general population with depression and distress on changes of patterns of smoking and psychoactive substance use = Covid-19 ārkārtas stāvokļa ietekme uz smēķēšanas un psihoaktīvo vielu lietošanas paradumu izmaiņām Latvijas vispārējā populācijā ar depresiju un distresu

The World Health Organisation warned that the COVID-19 pandemic could have psychiatric consequences, such as elevated levels of depression and increased alcohol and psychoactive substance use. On 12 March 2020, Latvia declared a state of emergency, which was repealed on 10 June 2020. A nationwide representative online study in the general population of Latvia was conducted from 7 to 27 July 2020. The Centre for Epidemiologic Studies Depression Scale was used to determine the presence of distress/depression. A structured questionnaire was used to determine psychoactive substance use. The study sample included 2608 respondents. In the study population, prevalence of depression and distress was estimated to be 5.7% (95% CI 4.92–6.71) and 7.82% (95% CI 6.85–8.91), respectively. Patients with depression and distress smoked more tobacco than respondents without distress/depression. During the state of emergency, there were changes in smoking habits in patients with depression, in contrast with respondents without reported depressive symptoms, with a tendency to smoke either more (28% vs. 7.4%) or less (22% vs. 9.7%). Patients with distress smoked more than healthy patients (30.9% vs. 7.4%). Patients with depression and distress were significantly more likely to consume more alcohol during an emergency (14.0% and 17.7%). Patients with depression were more likely to use less alcohol during an emergency than healthy respondents (18.0% vs. 10.6%). There was no statistically significant difference in the use of other psychoactive substances among those who were depressed or in distress. Participants with depression were more likely to change their smoking habits during the state of emergency and to consume smaller alcohol amounts compared to participants without symptoms. Participants with distress smoked more and consumed larger alcohol amounts compared to healthy participants. [ABSTRACT IN LATVIAN] PVO brīdinājusi, ka Covid-19 pandēmija var radīt psihiatriskas sekas, piemēram, paaugstinātu depresijas līmeni, alkohola un narkotiku lietošanas pieaugumu un citas uzvedības izpausmes, kas spēcīgi ietekmē veselību. Pētījuma mērķis bija novērtēt depresijas un distresa izplatību Latvijas iedzīvotāju kopumā un to saistību ar vielu lietošanu ārkārtas stāvokļa laikā no 2020. gada 12. marta līdz 10. jūnijam. Pētījums tika veikts Latvijas valsts pētījumu programmas ietvaros un tika administrēts tiešsaistes aptaujas veidā no 2020. gada 6. līdz 27. jūlijam, izmantojot reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju vispārējās izlases daļu. Aptauja bija Medicīnas asociācijas zinātniskās pētniecības institūta Garīgās veselības sektora iniciatīva, kuras mērķis bija novērtēt vispārējās populācijas garīgās funkcionēšanas, vajadzību un uzvedības aspektus Covid-19 pandēmijas laikā gan vīrusa, gan tā apkarošanas pasākumu kontekstā. Lai noteiktu distresa/depresijas klātbūtni, tika izmantota Epidemioloģisko pētījumu centra depresijas skala (CES-D). Psihoaktīvo vielu lietošanas noteikšanai tika izmantota strukturēta anketa. Neatkarīgo mainīgo lielumu proporcijas pētījuma grupās tika salīdzinātas, izmantojot Chi-kvadrāta testu. Pētījuma izlasē bija 2608 respondenti. Depresijas un distresa izplatība pētījuma populācijā tika novērtēta attiecīgi 5,7% (95% IK 4,92–6,71) un 7,8% (95% IK 6,85–8,91). Kopumā 27,4% (n = 715) respondentu atzinuši, ka pirms ārkārtas stāvokļa pasludināšanas smēķējuši regulāri vai epizodiski, 72,6% (n = 1893) respondentu norādījuši, ka nav smēķējuši vispār. Lielākā daļa respondentu 86,6% (n = 2258) norādījuši, ka pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas nav lietojuši alkoholu vispār vai nelielos daudzumos. Kopumā 3,6% (n = 94) respondentu citas psihoaktīvas vielas lietojuši neregulāri un diezgan reti, 0,5% no visiem respondentiem (n = 13) atzinuši, ka tās lietojuši bieži. Pacienti ar depresiju un distresu smēķēja vairāk tabakas, salīdzinot ar respondentiem bez distresa/depresijas. Ārkārtas stāvokļa laikā 83,0 % respondentu bez distresa/depresijas saglabāja tādu pašu smēķēšanas biežumu. Pacienti ar depresiju smēķēja vai nu vairāk (28,0% pret 7,4%, p < 0,001), vai mazāk (22,0 % pret 9,7 %) salīdzinājumā ar respondentiem bez distresa vai depresijas. Pacienti ar distresu smēķēja vairāk salīdzinājumā ar pacientiem bez šī stāvokļa (30,9 % pret 7,4 %, p < 0,05). Salīdzinot pacientus ar depresiju un pacientus bez depresijas, pacienti ar depresiju un distresu ievērojami biežāk lietoja vairāk alkohola ārkārtas situācijā (attiecīgi 14,0% un 17,7% pret 6,6%, p < 0,001). Pacienti bez distresa un depresijas biežāk nekā pacienti ar depresiju un distresu saglabāja tādu pašu alkohola patēriņu ārkārtas situācijas laikā (82,7% pret 68,0% un 69,5%). Pacienti ar depresiju biežāk lietoja mazāk alkohola ārkārtas situācijas laikā salīdzinājumā ar respondentiem ar distresu un bez neviena no šiem stāvokļiem (18,0% pret 12,8% un 10,6%). Dalībnieki ar depresiju biežāk mainīja smēķēšanas paradumus ārkārtas stāvokļa laikā un lietoja lielāku alkohola daudzumu, salīdzinot ar dalībniekiem bez depresijas. Dalībnieki ar distresu smēķēja vairāk un lietoja lielāku alkohola daudzumu salīdzinājumā ar dalībniekiem bez distresa vai depresijas. Citu psihoaktīvo vielu lietošanas izmaiņas tiem, kuriem bija depresija vai distress, nebija statistiski nozīmīgas.