Harvest time effect on yield and quality of maize (Zea mays L.) grown for silage

英语. Growing manner of maize (Zea mays L.) for silage production is widely investigated in the USA and more Southern countries of Europe. Due to changes in attitude toward this crop over the last 10 to 15 years, Latvia lacks expertise in this field. The aim of our research arranged in the Research and Study farm Vecauce of Latvia University of Agriculture (2005 to 2006), was to define more accurately the harvest time of maize grown for silage production. Four maize hybrids with different maturity rating defined by FAO number (Earlystar (FAO 160), RM-20 (FAO 180), Tango (standard, FAO 210), Cefran (FAO 340)) were harvested at four different times beginning on 1 September at ten day intervals. Strong harvest time effect on maize yield was observed (p is less than 0.05); harvest time affected obtained maize yield by 32 to 48% depending on year. Our results have shown yield increase until the end of September. However, in some years (2005) maize yield increase could be stopped by fall frosts. Quality of maize yield, measured by dry matter content, corn-cob yield percentage within the total dry matter yield and net energy in lactation, increased in the similar manner. Such parameters as neutral detergent fibre, acid detergent fibre and crude protein content decreased with the maturity of maize during September. Harvest of maize late after the fall frosts deteriorated quality. The main criterion for selection of proper maize harvest time should be dry matter content of maize (min 25%, optimum 28-30%). We concluded that in central and western part of Latvia harvest of maize for silage mainly should be delayed up to the third ten day period of September thus improving both, yield and its quality.

拉脱维亚语. 2005. un 2006. gados LLU MPS Vecauce iekārtoja 3-faktoru izmēģinājumu ar mērķi novērtēt kukurūzas novākšanas laika ietekmi uz iegūstamās ražas apjomu un kvalitāti. Izmēģinājumā izmantoja četrus dažāda agrīnuma hibrīdus: divus agrīnus - Earlystar (Francija, FAO skaitlis 160) un RM-20 (Francija, FAO skaitlis 180), vienu vidēji agrīnu Tango (Vācija, FAO skaitlis 210) un speciāli izmēģinājumam izvēlētu ļoti vēlīnu hibrīdu Cefran (Čehija, FAO skaitlis 340). Kukurūzu sēja četros dažādos termiņos (25.aprīlis, 5.maijs, 15.maijs, 25.maijs), bet sējas laika ietekme uz rezultātu šajā rakstā nav analizēta. Ražu novāca septembrī četros termiņos ar 10 dienu intervālu starp tiem, lai varētu konstatēt, kad kukurūza sasniedz vēlamo novākšanas gatavību: 1.septembrī, 10.septembrī, 20.septembrī, 30.septembrī. Iepriekšējos gados veiktie izmēģinājumi liecināja, ka vairumā sezonu tieši laiks ap 20.septembri (3.termiņš) varētu izrādīties optimālais kukurūzas novākšanai. Izmēģinājuma gados agreometeoroloģiskie apstākļi bija atšķirīgi; 2006.gadu raksturoja ekstremāls sausums, kas iespaidoja rezultātu (1.tabula). Izmēģinājuma rezultāti nepārprotami pierādīja, ka pēc 1.septembra sausnas raža turpina pieaugt (p mazāks par 0.05). Ražas pieaugums (vidēji par 3.38 t haE-1 2005.g., 3.40 t haE-1 2006.g.) abos izmēģinājuma gados konstatēts līdz 20.septembrim (2.tabula). Ražas pieaugums no 20. Līdz 30.septembrim atzīmēts 2006.gadā (vidēji par 1.47 t ha-1), bet nav novērots 2005.gadā, jo kukurūza nosala 17., 18.septembra salnās. Ražas pieaugums septembrī atzīmēts neatkarīgi no sējas laika (1.attēls).