The factors influencing the growth and stem qualty of silver birch stands on fertile site types in Latvia: resume of the PhD paper for the scientific degree of Dr. silv. | Kārpainā bērza (Betula Pendula Roth.) augšanas gaitu un stumbra kvalitāti ietekmējošie faktori auglīgajos meža tipos Latvijā: promocijas darba kopsavilkums Dr. silv. zinātniskā grāda iegūšanai

英语. Birch is the second most widespread tree species in Latvia, and its distribution differs both regionally and by age structure. Despite of that, no noticeable research regarding the growth dynamics and stem quality was carried out until the end of the 20th century, when several research projects with aim to analyze the growth of the birch stands after the thinnings of different intensity started. The author of this thesis has taken part in these investigations carried out in LSFRI Silava, so the results of these studies are partially used to fulfil the aim of the study described in this thesis – to analyze the growth and stem quality of birch stands in Latvia. To achieve the aim of the study, three objectives were stated: (1) to analyze the growth of young silver birch stands after the thinnings of different intensity; (2) to analyze the outcome of high quality timber – veneer logs – at the end of the rotation period; (3) to analyze the overall birch stand structure, growth, admixture degree etc. in forests of Latvia. Data from 17 permanent sample plots established in 1991 and 34 permanent sample plots established in 1999 in different regions of Latvia was used to fulfil the first objective. Within these sample plots thinnings with intensity 1000-3000 trees per hectare after the thinning were carried out. Several re-measurements of basic stand parameters allow analyzing the productivity and quality of the remaining stand. The data show that thinning intensity does not influence the dieback of the branches in the lower part of the stem significantly, but it gives a significant impact to the structure of the remaining stand. The observations show that stands with density 1500 trees per hectare keep more homogenous structure. The establishing of understory was not observed within these stands, which means that all trees in the stand keep their volume increment almost equal for at least 15 years after thinning. To analyze the outcome of high quality birch timber at the end of the rotation period and to find possible correlations between this variable and basic stand parameters (mean breast height diameter and height) 460 birch stems from stands from different site types and regions of Latvia were investigated. The results allow describing the outcome of the high quality veneer logs with simple equation, which includes basic parameters of the stand. That gives us the opportunity to predict the outcome of the veneer also in the growing stands. The results also show that the quality of the birch stands is significantly better in eastern part of Latvia, but it is not influenced by the soil types used in this research. Additionally, data from 1051 sample plot established during Latvian Forest resource inventory was analyzed to proof the basic conclusions from the first and second objective and also to give an overview of the birch stand structure in Latvia. The results of the age structure analysis show that it is possible to predict a significant decrease of birch timber after two or three decades and it will influence the timber industry negatively at that time. The analysis of the admixture degree within the birch stands in Latvia show that any admixture decreases the volume increment of birches within the stand, but gives significantly positive impact on the standing volume of the main storey.

拉脱维亚语. Bērzs ir otra izplatītākā koku suga Latvijā. Tā izplatība atšķiras gan reģionāli, gan pēc vecumstruktūras. Neskatoties uz lielo bērzu audžu īpatsvaru, līdz pat 20. gadsimta beigām nav tikuši veikti ievērojami pētījumi par šo audžu augšanas gaitu un stumbru kvalitātes īpašībām. Tā kā darba autors ir piedalījies vairākos Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta 'Silava' pētnieku vadītajos izpētes projektos par bērzu audžu augšanas gaitu pēc dažādas intensitātes kopšanas cirtēm, kā arī projektā par cērtama vecuma bērzu audžu kvalitātes novērtējumu, šo pētījumu rezultāti iekļauti šajā promocijas darbā, kura mērķis ir analizēt bērza audžu augšanas gaitu un stumbru kvalitāti tajās. Lai sasniegtu promocijas darba mērķi, izvirzīti sekojoši darba uzdevumi: 1. Mērķtiecīgi izveidotu bērzu audžu attīstības izpēte; 2. Bērza stumbru kvalitātes analīze bērzu audzēs Latvijā; 3. Latvijas bērzu audžu struktūras izvērtējums saistībā ar augšanas apstākļiem un audžu lokalizāciju. Pirmā pētnieciskā uzdevuma realizācijai izmantoti vairākkārtēji pārmērītu parauglaukumu taksācijas rādītāji no 17 pastāvīgajiem parauglaukumiem, kas ierīkoti 1991. gadā, un 34 pastāvīgajiem parauglaukumiem, kas ierīkoti 1999. gadā. Šajos parauglaukumos to ierīkošanas brīdi veikta audzes retināšana, atstājot 1000-3000 kokus uz hektāra. Taksācijas rādītāju analīze parāda, ka kopšanas cirtes intensitāte neietekmē būtiski stumbru atzarošanos, tomēr tā ievērojami ietekmē pēc kopšanas atstātas audzes strukturēšanos. Novērojumi liecina, ka audzes ar biezumu 1500 koki uz hektāra saglabājas viendabīgākas un tajās neveidojas starpaudze. Tas nozīmē, ka audzēs ar šādu koku skaitu saglabājas būtiski lielāks pašreizējais pieaugums vismaz 15 gadus pēc to izretināšanas. Lai izvērtētu bērzu audžu kvalitāti un novērtētu iespējamo lietkoksnes iznākumu cērtama vecuma bērzu audzēs Latvijā, detāli uzmērīti 460 bērzu stumbri dažādos meža tipos un Latvijas reģionos. Rezultātu analīze ļauj apkopot uzmērījumu datus divās paraugkopās – sauseņu mežos un pārējos mežos, ar to apzīmējot meliorētos un pārmitros mežus, kā arī ļauj aprēķināt lietkoksnes un elitāro sortimentu – finierkluču – iznākumu audzē, izmantojot tādus audzes parametrus kā augstums un caurmērs. Vēl ir secināts, ka bērzu audžu kvalitāte ir būtiski labāka Latvijas austrumdaļā, turpretī augšanas apstākļi to neietekmē. Trešā pētnieciskā uzdevuma ietvaros analizēti 1051 parauglaukuma dati, kuri iegūti, pirmoreiz uzmērot Latvijas meža resursu monitoringa parauglaukumus. Rezultāti vēlreiz apstiprina iepriekšējo pētniecisko uzdevumu veikšanas gaitā iegūtos secinājumus, kā arī norāda uz ievērojamu bērza koksnes resursu samazinājumu pēc divām vai trim dekādēm. Veicot datu analīzi ar mērķi noskaidrot citu koku sugu piemistrojuma ietekmi uz bērzu audžu kopkrāju un bērzu krājas pašreizējo pieaugumu, secināts, ka piemistrojums valdaudzes kopkrāju ietekmē pozitīvi, taču būtiski samazina bērzu krājas pašreizējo pieaugumu. Vēl izdarīts secinājums, ka Rietumlatvijā bērzu stumbri ir ievērojami īsāki un rauktāki, kas, visticamāk, izskaidrojams ar audžu populāciju atšķirībām Latvijā. Šī promocijas darba rezultāti aprobēti piecās publikācijās un vairākās vietējās un starptautiskās konferencēs.