The soil acidity parameters of soils with stopped liming | Augsnes skābuma pakāpes rādītāji augsnēm ar pārtrauktu kaļķošanu

英语. The present problem is mass soil acidification in the whole of Lithuania, especially in the eastern and western regions and soil variability in the acidification stages. The results of the last stage (2002-2006) of the long-term experimental work carried out at the LIA Voke branch since 1972, demonstrate that the effect of primary soil liming is statistically significant only for mobile Al. Changes in the periodically limed soil pH, hydrolytic acidity and mobile Al were more intense and their restoration to previous levels is slower compare to primary limed. In such soils even after 14- 23 years since last the lime application the productivity of crop rotation is still higher than in unlimed soils. Our conclusions clarified questions about the use of agricultural soils with stopped liming – what soil parameters can identify soil acidity and what is the lime requirement of previously limed soils? It suggest further investigations into the effects of stopping liming on soil profile chemical properties changes, especially the dynamic of mobile Al restoring. The selection of new criteria for lime requirements and the optimal lime rate determination concerning ecological and economical efficiency are the most important questions for maintaining the productivity of these acidifying soils. Only the further monitoring of the soils will enable a more detailed evaluation of the liming effect on the environment and make accurate predictions about the restoration of soil acidity possible.

拉脱维亚语. Lielākās daļas augšņu paskābināšanās un augsnes paskābināšanās pakāpes dažādība ir mūsdienu problēma visā Lietuvas teritorijā, īpaši austrumu un rietumu reģionos. Kopš 1972. gada Lietuvas Zemkopības institūta Voke nodaļā veikto ilglaicīgo izmēģinājumu pēdējā posma (no 2002.-2006. gadam) rezultāti parādīja, ka augsnes sākotnējās kaļķošanas ietekme statistiski nozīmīga tikai kustīgajam Al. Salīdzinot ar sākotnēji kaļķotām augsnēm, periodiski kaļķotu augšņu pH, hidrolītiskā skābuma un kustīgā Al izmaiņas bija intensīvākas un to atjaunošanās iepriekšējā līmenī lēnāka. Šādās augsnēs pat pēc 14-23 gadiem kopš pēdējās kaļķošanas augu sekas produktivitāte joprojām ir augstāka nekā nekaļķotās augsnēs. Pētījumā iegūtajos secinājumos tika noskaidroti šobrīd aktuālie jautājumi lauksaimniecības augšņu ar pārtrauktu kaļķošanu izmantošanai – kādi augsnes rādītāji raksturo augsnes skābumu un kāda ir kaļķošanas nepieciešamība agrāk kaļķotām augsnēm? Nepieciešama tālāka kaļķošanas pārtraukšanas ietekmes uz augsnes profila ķīmisko īpašību izmaiņām, it īpaši kustīgā Al dinamikas atjaunošanos, izpēte. Jaunu kritēriju izvēle kaļķošanas nepieciešamības un optimālās kaļķu normas noteikšanai attiecībā uz ekoloģisko un ekonomisko efektivitāti ir visnozīmīgākais jautājums, lai saglabātu šo skābo augšņu auglīgumu. Tikai tālāks augšņu monitorings dos iespēju detalizēti novērtēt kaļķošanas ietekmes uz vidi un precīzāk prognozēt augsnes optimālā skābuma līmeņa atjaunošanos.