Preconditions for efficient management of naturally afforested farmlands. Summary of the Doctoral thesis for the scientific degree Dr. in Forest Ecology and Silviculture | Dabiski apmežojušos lauksaimniecības zemju efektīvas apsaimniekošanas nosacījumi. Promocijas darba kopsavilkums Dr. zinātniskā grāda iegūšanai Mežzinātnes nozarē Meža ekoloģijas un mežkopības apakšnozarē

英语. The study is elaborated in Latvia State Forest Research Institute “Silava” (LSFRI Silava) and Forest faculty of the University of Agriculture of Latvia. The scientific aim of the study is elaboration of preconditions for efficient management of naturally afforested farmlands (NAF), including evaluation of the NAF, estimation of potential biomass resources and elaboration of methodological base for management of these lands. The research tasks are: evaluation of the NAF areas in Latvia, including distribution of the areas by species, age, density of stands, site index, area, ownership structure, location and other economically important indicators; elaboration of a single stand level decision making support model for management of the NAF areas; economic evaluation of different alternatives of management of the NAF areas. Actuality of the study is determined by growing demand of forest products, proposing intensification of forest use or finding of other sources of woody materials, and reduction of agricultural production, causing afforestation of farmlands and formation of the NAF areas. If the situation will persist, the NAF areas will transform into forests and shrub-lands of little value. Whereas proper forest management would secure formation of forests of high economic and biologic value, which would be able to increase considerably biomass resources in future. Of the same importance is ability of the NAF to remove CO2. Preconditions for good management of the NAF areas are evaluation of the NAF areas according to important economic criteria; elaboration of decision support system and economic evaluation of different alternatives of management of the NAF areas. The study proved that total area of the NAF in Latvia in is 298 kilo ha. The most intensive afforestation took place in Eastern part of the country; for example, in former Ludza district the NAF area is equal to 27.4 % of the official farmlands area in 2008. Timber stock in the NAF areas is 0.5 % of the total timber stock in historical forest lands; however, implementation of forest management activities in the NAF areas would increase their share in Latvia's forest balance up to 10 %. Evaluation of possibilities to implement different forest management measures demonstrates that removal of existing vegetation with or without extraction of biofuel with following forest regeneration is the most feasible solution in 81 % of the NAF areas. Retaining and thinning of existing stands is the most feasible solution only in 11 % of the NAF areas. Current biofuel potential in the NAF areas is equal to 7.7 mill. MWh; total cost to change the current status of the NAF to forest lands of high value using the most feasible solutions is 166 mill. LVL or 554 LVL haE-1 in average. Net removals of CO2 in 1990-2008 in NAF areas corresponding to the activities mentioned in Article 3.3 of the Kyoto protocol are equal to 1431.6 kilo tons of CO2 or 75.4 kilo tons of CO2 annually.

拉脱维亚语. Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Valsts Mežzinātnes institūtā “Silava” (LVMI Silava) un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Meža fakultātē. Darba zinātniskais mērķis ir izstrādāt priekšnosacījumus ekonomiski efektīvai dabiski apmežojušos lauksaimniecības zemju (DALZ) apsaimniekošanai, tajā skaitā apzināt apmežojušas platības, novērtēt potenciālos koksnes resursus un izstrādāt metodisko bāzi to apsaimniekošanai. Promocijas darba pētnieciskie uzdevumi ir: DALZ apzināšana Latvijā, tajā skaitā platību sadalījums pēc sugas, vecuma, koku skaita, bonitātes, platības, īpašuma veida, atrašanās vietas un citiem saimnieciski nozīmīgiem kritērijiem; saimnieciskās darbības lēmumu pieņemšanas modeļa izstrādāšana DALZ apsaimniekošanai atsevišķas mežaudzes mērogā; dažādu DALZ apsaimniekošanas alternatīvu ekonomiskais izvērtējums. Pētījuma aktualitāti nosaka koksnes produktu pieprasījuma pieaugums, kas rada nepieciešamību intensificēt meža apsaimniekošanu vai meklēt jaunus koksnes piegāžu avotus, un lauksaimnieciskās ražošanas apjoma kritums, kas noved pie lauksaimniecības zemju apmežošanās un DALZ veidošanās. Saglabājoties esošajam stāvoklim, šajās platībās veidosies saimnieciski mazvērtīgas mežaudzes vai krūmāji. Turpretim, atbilstošu mežsaimniecisko pasākumu pielietošana nodrošinās produktīvu un bioloģiski vērtīgu mežaudžu veidošanos, kas palielinās kokmateriālu un enerģētiskās koksnes resursus nākotnē. Ne mazāks svarīgs ir DALZ potenciāls CO2 piesaistes nodrošināšanā. Organizētas un mērķtiecīgas DALZ apsaimniekošanas priekšnosacījumi ir šo platību klasificēšana pēc saimnieciskai darbībai nozīmīgiem kritērijiem; saimnieciskās darbības lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrādāšana un dažādu DALZ apsaimniekošanas alternatīvu ekonomiskais izvērtējums. Promocijas darbā noskaidrots, ka DALZ platība Latvijā ir 298 tūkst. ha. Visintensīvāk apmežošanās notikusi valsts austrumu daļā; piemēram, bijušajā Ludzas rajonā apmežojušies 27.4 % no 2008. gadā reģistrētās lauksaimniecības zemju platības. Mežaudžu krāja DALZ platībās ir 0.5 % no krājas meža zemēs, tomēr, veicot atbilstošas mežsaimnieciskās darbības, DALZ īpatsvars Latvijas meža bilancē var palielināties līdz 10 %. Vērtējot saimnieciskās darbības veikšanas iespējas, konstatēts, ka 81 % DALZ ekonomiski izdevīgākais risinājums ir esošā apauguma novākšana un jaunu meža kultūru ieaudzēšana. Tikai 11 % platību ir izdevīgāk izkopt un saglabāt esošās audzes. Patreizējais biokurināmā ražošanas potenciāls DALZ platībās atbilst 7.7 milj. MWh, bet kopējās izmaksas, lai no patreizējā stāvokļa nonāktu līdz augstvērtīgām, mežsaimniecības normatīvu prasībām atbilstošām audzēm, izmantojot ekonomiski izdevīgākos risinājumus, ir 166 milj. Ls vai vidēji 554 Ls haE-1. Neto oglekļa piesaiste augu biomasā DALZ platībās Kioto protokola 3.3 panta aktivitāšu kontekstā 1990-2008. gadā bija 1431.6 tūkst. tonnas CO2 vai vidēji 75.4 tūkst. tonnas CO2 gadā.