Transformation of the landscape space in the post-war years: Jelgava example

英语. The study clearly demonstrates once again that the political developments in the country very powerfully influence the urban planning processes, and bring corrections in the character of the cultural - historical development. This is attributable both to the devastations of the war and construction trends brought during the peacetime, so creating a historical layering of the urban space. Until 1944, the southeastern part of Jelgava - Katoļu, Dīķu, Pasta, Jāņa street development was a typical German small trader 2-3 storey wooden development. In turn, Akadēmijas and Palīdzības streets marked the character of the multi-storey tenement houses and public development that emerged seamlessly nearby the railway station. With the transformation of the structure and scale of the urban development, changing not only the height contours, density and form creation, but also the intensity of the green areas. With the increase in the density of development, tree plantations get a new compositional arrangement. This applies to backyards and some green recreation spaces, and on the plantations in straight lines on the streets. It is particularly important to evaluate the study findings in developing the modern spatial plan, trying to find a synthesis between the historical and the 21st century trends in construction. Attention should be paid to the possible renewal (reconstruction) of the building burned down during the war, so through the search of the synthesis recovering the city's cultural-historical values.

拉脱维亚语. Šogad aprit simts gadu kopš laika, kad Pirmais pasaules karš izpostīja lielu daļu Zemgales pilsētas un muižas. Pētījums vēlreiz skaidri pierāda to, ka politiskās norises valstī ir spēcīgi ietekmējušas pilsētplānošanas procesus, ienesot korekcijas kultūrvēsturiskās apbūves raksturā. Tas ir attiecināms arī uz Jelgavu un tās apkaimi, tāpēc pētījums apkopo materiālus, kur pēdējo simts gadu ritējumā ir veidojusies spilgtākā pilsētas vēsturiskā apbūve. Laika posms iezīmē vairāku būvniecības periodu tendences, kas saistāmas gan ar vāciskās būvniecības manierēm, gan Krievijas guberņas laiku, gan Latvijas brīvvalsts, postsociālisma un otrās brīvvalsts laiku būvniecībā. Pilsēta ir piedzīvojusi dubultīgu postījumu pēdējā gadsimta laikā. Ja kara gadi nesa fizisku ēku izzušanu, tad pēckara laiks ir raksturojams ar svešāda pilsēttelpas mēroga un zemas kvalitātes tipveida dzīvojamo ēku ienākšanu. To novietojums parasti tika izvēlēts apzināti cieši līdzās vecajai apbūvei, tā aizklājot galvenās skatu līnijas uz vērtīgu kultūrvēsturisko apbūvi. Jelgavas dienvidaustrumu daļai-Katoļu, Dīķu, Pasta, Jāņu ielu apbūvei līdz 1944. g. bija tipiska vācu sīktirgotāju 2–3 stāvu koka apbūve. Savukārt, Akadēmijas un Palīdzības ielas 20. gs. sākumā iezīmēja daudzstāvu mūra īres namu un sabiedriskās apbūves raksturu, kas veidojās vienlaidus netālu no stacijas. Transformējoties pilsētas apbūves struktūrai un mērogam, mainās ne tikai apbūves augstums, blīvums un formveide, bet arī zaļo teritoriju intensitāte. Pieaugot apbūves intensitātei, koku stādījumi iegūst jaunu to kompozicionālo izvietojumu. Tas ir attiecināms gan uz iekšpagalmiem, gan uz atsevišķām zaļās rekreācijas telpām, gan uz ielu rindveida stādījumiem. Īpaši svarīgi pētījumu atziņas ir ievērtēt mūsdienu teritorijas plānojuma izstrādē, meklējot sintēzi starp vēsturisko un 21. gs. tendencēm būvniecībā. Vērība ir jāpievērš kara gados nodedzinātās apbūves iespējamai atjaunošanai vai daļējai rekonstrukcijai, tā sintēzes meklējumu ceļā fragmentāri atgūstot pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības.