Agriculture in Latvia: economic activity and GHG emissions | Lauksaimniecība Latvijā: ekonomiskā aktivitāte un siltumnīcefekta gāzu emisijas

英语. Agriculture contributes to the economic growth in rural areas and it is a key income source for this population. The sector is not only important from an economic point of view but also in some cases from a social perspective. However, land as a resource of agricultural production is not fully exploited in Latvia. The agriculture sector, including crop and livestock production, is also identified as a major source of greenhouse gases emissions. According to the Latvia’s National Inventory Report, the sector’s major emission sources come from enteric fermentation (natural digestive process in ruminant animals), manure (manure management, manure applied to soil and manure left on pasture), synthetic fertilizers and cultivated organic soil. In the European Union climate and energy package under the Effort Sharing Decision of 2009 the decision was taken to distribute the 20% reduction obligation for the EU-28 Member States. In order to fulfil the objectives of increasing emissions from agriculture in Latvia by 17% to 2020, it is necessary to introduce additional measures to reduce emissions growth rate.

拉脱维亚语. Pētījuma objekts ir Latvijas lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, un pētījuma priekšmets – lauksaimniecības radīto SEG emisiju samazināšanas iespējas Latvijā. Pētījuma mērķis ir analizēt lauksaimnieciskās darbības galvenos emisiju izcelsmes avotus un izvērtēt emisiju samazināšanas iespējas. Pētījuma gaitā tika izmantoti publiski pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSB), Saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) regulāri apkopotie dati. Analizēti Latvijas SEG emisiju ziņojumi (Latvia’s National Inventory report, 2014). Pētījuma mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei tika izmantota sekundārā informācija, kuru bija apkopojuši un publicējuši ES un Latvijas zinātnieki par lauksaimnieciskās izcelsmes SEG emisiju pētījumiem. Pēc Lauku atbalsts dienesta datiem 2013. gadā 12% no Latvijas lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ) bija neefektīvi izmantotas. Zems kvalitatīvais novērtējums un salīdzinoši maza lauka kopplatība bija 79% jeb 232.2 tūkst. ha no neapstrādātajām LIZ. Lauku attīstības plānā 2014.–2020. gadam ir izvirzīts mērķis lauksaimnieciskajai ražošanai izmantot līdz 2 milj. Ha LIZ. Lauksaimnieciskās ražošanas radītās SEG emisijas veido 22% no Latvijas kopējām emisijām, sasniedzot pieaugumu pret bāzes gadu 16% 2012. gadā. Latvijas noteiktais mērķis 17% pieaugums SEG emisijas 2020. gadā pret bāzes gadu tiks pārsniegts, sasniedzot 30% pieaugumu. Ieviešot emisiju uzskaites un aprēķina metodiku SEGEK, ir iespējams efektīvāk izmantot saimniecības rīcībā esošos resursus un samazināt lauksaimniecības veidotās SEG emisijas.