Odumovas ezera makrofītu flora

英语. Lake Odumovas (also Lake Adamovas, in Latgalian Lake Odumovys azars ) is located in Eastern Latvia near the City of Rēzekne in a hilly, mostly agricultural landscape of the Latgalian Highlands (botanical grids 19/52, 19/53, coordinates 56º 33’ 36” N, 27º 23’ 30”, 147.8 m a.s.l.). It is a natural, shallow (maximum depth 7.4 m), cleanwater eutrophic lake of glacial origin. Its total area is 206.5 ha, comprising 197.1 ha of the water area and the area of five forested islands (9.4 ha). The lake and its surroundings are protected since 1977 – from 1977 till 1999 as a complex nature reserve and since 1999 as a nature park and Natura 2000 territory. Unfortunately, since the end of the 19th century the lake has suffered several serious negative anthropogenic impacts. A thorough study of macrophyte flora of Lake Odumovas done in July 2016 has revealed altogether 51 macrophyte species, including 47 vascular plant, 3 aquatic moss and 1 charophyte species, that makes up approximately one third (31,3 %) of all 163 macrophyte species (incl. 21 charophyte, 32 aquatic moss and 110 vascular plant species) found in natural lakes of Latvia (Suško and Āboliņa, 2010; Suško, 2016). Under Latvian conditions it is a medium indicator and corresponds to the medium quality of the protected habitat type of European Community and Latvia 3150/4.20. Natural eutrophic lakes with Magnopotamion or Hydrochariton – type vegetation.

拉脱维亚语. Odumovas (arī Adamovas, latg. Odumovys azars ) ezers atrodas Austrumlatvijā pie Rēzeknes, Latgales augstienes paugurainā un lauksaimnieciski lielākoties apgūtā ainavā (botāniskie kvadrāti 19/52, 19/53, koordinātes 56º 33’ 36” N, 27º 23’ 30”, 147,8 m v.j.l.). Tas ir dabisks, sekls (lielākais dziļums 7,4 m), eitrofs, dzidrūdens un glaciālas izcelsmes ezers. Ezers un tā apkārtne atrodas valsts aizsardzībā kopš 1977. gada – no 1977. līdz 1999. gadam kā kompleksais dabas liegums, bet kopš 1999. gada kā dabas parks «Adamovas ezers» un Natura 2000 teritorija. Diemžēl kopš 19.gadsimta beigām ezeru ir nopietni skārušas vairākas negatīvas antropogēnās ietekmes. Detalizētas makrofītu floras izpētes rezultātā, kas veikta 2016. gada jūlijā, Odumovas ezerā tika konstatēta kopumā 51 makrofītu suga, to vidū 47 vaskulāro augu sugas, 3 ūdenssūnu sugas un 1 mieturaļģu suga, kas kopā sastāda aptuveni vienu trešdaļu (31,3 %) no visām 163 makrofītu sugām (t.sk. 21 mieturaļģu, 32 ūdenssūnu un 110 vaskulāro augu sugas), kas konstatētas Latvijas dabiskajos ezeros (Suško un Āboliņa, 2010; Suško, 2016). Latvijas apstākļiem tas ir vidējs rādītājs un atbilst vidējas kvalitātes Eiropas Savienības un Latvijas aizsargājamajam biotopam 3150/4.20. Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu veģetāciju. Vairākos Dienvidaustrumlatvijas reprezentatīvos ezeros iepriekš veikto detalizēto pētījumu rezultātā Sventes ezerā (Daugavpils novads) tika konstatētas 68 makrofītu sugas (t.sk. 10 mieturaļģu, 4 ūdenssūnu un 54 vaskulāro augu sugas), Riču ezerā (Daugavpils novads) – 69 sugas (t. sk. 9 mieturaļģu, 8 ūdenssūnu un 52 vaskulāro augu sugas), Ārdavā (Krāslavas novads) – 77 sugas (t.sk. 9 mieturaļģu, 4 ūdenssūnu un 64 vaskulāro augu sugas), kā arī 80 sugas Siverā (Krāslavas novads) (t.sk. 10 mieturaļģu, 7 ūdenssūnu un 63 vaskulāro augu sugas) (Suško, 2010b, 2010c, 2013, 2016). Kopš 19. gadsimta beigām ezerā ir zināmas arī trīs retas un aizsargājamas sugas. Viena no tām – ūdenspiparu sīkeglīte Elatine hydropiper ir izzudusi ezerā notikušās ūdens līmeņa pazemināšanas un 20. gadsimtā notikušās piesārņošanas dēļ, bet divas pārējās sugas – sīkā lēpe Nuphar pumila (atrasta 522 vietās, populācijas kopējā platība – 6638 m2 ) un ūdens ērkšķuzāle Scolochloa festucacea (atrasta 414 vietās, populācijas kopējā platība – 21 787 m2 ) joprojām plaši sastopamas gandrīz visā ezera litorāla platībā.