Creativity and ecology: a decade of contributions for the design of sustainable landscapes (1999−2010)

英语. Ecology has contributed significantly to the evolution of landscape architecture. Currently, ecology continues to have a very significant role in the practice of landscape architecture. Nevertheless, several authors have identified limitations on the knowledge transferal process and on its application by landscape design professionals. This research analysed theoretical criticism on landscape design between of 1999−2010, identifying its legacy in the use of ecological concepts for the development of conceptual and formal design strategies. Were collected and analysed a set of 15 documents on landscape architecture design theory, including books, chapters and essays, mostly related with the landscape urbanism movement. The purpose was to identify the ecological concepts that were used and the way they worked in the design. This study also covered how the use of concepts changed over time. The analysis of the literature recorded the use of 23 ecological concepts and several proposals to its operationalization. The concepts identified fell within two trends: the articulation between form and process; and the adaptive capacity of the design. This paper argues that the theoretical contributions produced between 1999 and 2010 point to meaningful ecological operations from which innovative design approaches, that integrate ecology, can be explored.

拉脱维亚语. Ekoloģija ir būtiski veicinājusi ainavu arhitektūras attīstību. Ekoloģijai joprojām ir ļoti nozīmīga loma ainavu arhitektūras praksē. Tomēr vairāki autori ir noteikuši ierobežojumus zināšanu nodošanas procesam un tā piemērošanai ainavu dizaina speciālistiem. Līdz ar to, pētījumā analizēta teorētiskā kritika ainavu dizaina jomā laika posmā no 1999. līdz 2010. gadam, identificējot to kā mantojumu ekoloģisko koncepciju izmantošanā un dizaina stratēģiju izstrādē. Pētījumā aptverti un analizēti 15 ainavu arhitektūras dizaina teoriju dokumenti un materiāli, tostarp grāmatas, nodaļas un esejas, kas galvenokārt saistītas ar urbanizētu ainavu. Pētījuma mērķis: identificēt izmantotos ekoloģiskos jēdzienus un virzienu, kādā tie strādāja ainavu dizainā. Iegūto materiālu analīzē tika fiksēti 23 ekoloģiskie jēdzieni un vairāki priekšlikumi to ieviešanai. Identificētie jēdzieni ietilpst divās tendencēs: formas un procesa sakārtošana un dizaina jauda. Rakstā tiek apgalvots, ka teorētiskais ieguldījums, kas veikts laikā no 1999. līdz 2010. gadam, norāda uz nozīmīgām ekoloģiskām darbībām, no kurām var izpētīt inovatīvas dizaina pieejas, kas integrē ekoloģiju.