Learning environment by the future society: development of school grounds in Lithuania

英语. This paper presents particular aspects of educational function of the schoolyard, and argues that such a space could be used for educating the young generation, collaboration and interaction in creating the living environment. Research of Lithuanian schools’ architecture during the last few decades has indicated the practice of using the school courtyard that could be described as “Forgotten Space”. Education scholars pay exclusive attention to the interaction between learning and playing. Urban gardening, environmental monitoring, design-build studios become integral parts of secondary or even primary education. These activities need proper environment. The majority of Lithuanian youth attends schools built in the interwar and soviet periods that rarely fit the up-todate paradigm of education and spatial needs. This makes the school environment problematic but, at the same time, perfect as a transformation laboratory for communities as the non-generic “commissioners”, potential driving force of such actions. Architects, landscape architects, urban designers and planners occasionally look at the cooperation with communities as an obstacle or formal “must”. Since 2014, the Faculty of Architecture, VGTU, started to act as a catalyst activating discussions and alternative visions for changes of school spaces, mostly anticipating that the youth (students and school-children) involved would accustom themselves to active and constant co-creation and maintenance of their environment.

拉脱维亚语. Rakstā izklāstīta skolu pagalmu izglītojošā nozīme un pierādīts apgalvojums, ka šīs teritorijas ir izmantojamas, lai izglītotu jaunās paaudzes, veicinot sadarbību apkārtējās vides veidošanā. Lietuvas skolu arhitektūras izpēte pēdējā desmitgadē liecina par skolu pagalmu izmantošanu, kas varētu tikt raksturota kā “Aizmirstā Telpa”. Izglītojošais personāls pievērš īpašu uzmanību mijiedarbībai starp mācīšanos un spēlēšanos. Urbānā dārzkopība, vides novērošana, īpaši veidotas studijas ir kļuvušas par neatņemamu daļu no sekundārās un pat primārās izglītības sistēmas. Šāda veida izglītojošām aktivitātēm ir nepieciešama atbilstoša vide. Lielākā daļa skolu Lietuvā ir būvētas starpkaru un padomju periodos un ne vienmēr tās spēj apmierināt mūsdienu izglītības vides prasības. Arhitekti, ainavu arhitekti un pilsētplānotāji, saistībā ar izglītībai piemērotas vides projektēšanu, raugās uz sadarbību ar sabiedrību kā šķērsli vai formālu nepieciešamību. Kopš 2014 gada VGTU Arhitektūras fakultāte ir uzsākusi darbību kā katalizators, veicinot diskusijas un alternatīvus redzējumus, saistībā ar skolu telpu pārmaiņām.