Kartupeļu šķirņu salīdzinājums bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā Latvijas reģionos 2018. un 2019. gadā

英语. Potatoes (Solanum tuberosum L.) are a crop with extensive uses, used both in food and as feed and as a significant raw material for the production of starch and alcohol. Potato planting areas in Latvia were 22.4 thousand ha in 2019, and the average yield amounted to 22.4 t haE–1. In recent years, there has been an increasing interest in organic production, particularly for organic starch production (Latvian agriculture 2019, 2019), but it is not always possible to ensure high yields or product quality in organic breeding conditions. One of the factors affecting potato productivity is the variety: it must be plastic enough to be able to adapt to different breeding conditions (Skrabule, 2018). The purpose of the study was to compare potato varieties grown under biological conditions in three regions of Latvia by the size of the tuber harvest and the starch content in tubers. The trials compared four potato varieties, ‘Rigonda’, ‘Monta’, ‘Jogla’ and ‘Kuras’, by evaluating the yields and starch content of these tubers. Analysis of dispersion (ANOVA) has been used to assess the significance of differences. After two years of results, higher tuber yield and higher starch content in tubers were identified for both medium-late varieties ‘Kuras’ and ‘Jogla’.

拉脱维亚语. Kartupeļi (Solanum tuberosum L.) ir kultūraugs ar plašām izmantošanas iespējām, tie tiek izmantoti gan pārtikā, gan kā lopbarība, gan arī ir nozīmīga izejviela cietes un spirta ražošanā. Kartupeļu stādījumu platības Latvijā 2019. gadā bija 22.4 tūkst. ha, un vidējā ražība veidoja 22.4 t haE–1 (Lauksaimniecības kultūru sējumu..., 2020). Pēdējos gados Latvijā pieaug interese par bioloģiski audzētu produkciju, īpaši bioloģiskās cietes ražošanai (Latvijas lauksaimniecība 2019, 2019), taču bioloģiskajos audzēšanas apstākļos ne vienmēr izdodas nodrošināt augstas ražas vai produkta kvalitāti. Viens no faktoriem, kas ietekmē kartupeļu produktivitāti, ir šķirne – tai jābūt pietiekami plastiskai, lai spētu pielāgoties dažādiem audzēšanas apstākļiem (Skrabule, 2018). Pētījuma mērķis bija salīdzināt kartupeļu šķirnes, kas audzētas bioloģiskajos apstākļos trīs Latvijas reģionos, pēc bumbuļu ražas lieluma un cietes satura bumbuļos. Izmēģinājumos tika salīdzinātas četras kartupeļu šķirnes – ‘Rigonda’, ‘Monta’, ‘Jogla’ un ‘Kuras’ –, izvērtējot šo šķirņu bumbuļu ražu un cietes saturu. Starpību būtiskuma novērtēšanai izmantota dispersijas analīze (ANOVA). Pētījumā iekļauto kartupeļu šķirņu bumbuļu ražu un cietes saturu bumbuļos ietekmēja gan šķirne, gan audzēšanas vieta, gan šo faktoru mijiedarbība. Pēc divu gadu rezultātiem augstākas bumbuļu ražas un augstāks cietes saturs bumbuļos tika konstatēts abām vidēji vēlajām šķirnēm ‘Kuras’ un ‘Jogla’.