Ilgtspējīgas attīstības sistēmanalīze = System analysis of sustainable development: promocijas darbs zinātnes doktora grāda zinātnes doktore (Ph.D.) sociālajās zinātnēs iegūšanai

The aim of the doctoral thesis: to analyse sustainable development processes, based on a systemic approach, in order to create a sustainable development monitoring model and develop proposals for planning the strategic goals of Latvia’s sustainable development. Tasks solved to achieve the goal. 1. To study the theoretical aspects, concepts and models of sustainable development in the world. 2. To compare and systematically analyse the development indicators of different socio economic systems (countries) in terms of money and energy units. 3. To develop sustainable development assessment methodology and sustainable development monitoring model, using system power change system analysis approach and invariant coordinate system. 4. To analyse within a systemic approach the indicators of sustainable development of Latvia and forecast them in the invariant coordinate system in energy units 2030 and 2060. Research methods used: scientific: content analysis; monographic method; method of analysis and synthesis; induction method; deduction method; the logically constructive method. Statistical analyses: descriptive statistical method; mathematical data analysis method; time series analysis. Other: Granger method, causality test; Pearson correlation test; Durbin-Watson test. Study period: from 1990 to 2019, excluding developed countries USA, Japan, France, Germany and Italy data 1960–2019 and Latvia’s 2021 data. The main scientific novelties of the doctoral thesis: in this interdisciplinary study, the methodology for evaluating indicators of sustainable development of socio-economic systems (countries) has been developed, using natural science processes and connecting the regularities of economics, mathematics, physics and the environment. The sustainable development monitoring model – SDMM – has been created. Sustainable development indicators in energy units have been formulated for the first time in Latvia. The socio-economic indicators of Latvia and several other countries are analysed in the context of sustainable development, as well as the possible scenarios of sustainable development of Latvia until 2030 and 2060 are modelled. Economic significance: the results of the study can be used in the process of planning, evaluation and monitoring of sustainable development indicators of state and local government institutions, in the study process of higher education institutions on sustainable development issues. [LAV] Promocijas darba mērķis: analizēt ilgtspējīgas attīstības procesus, balstoties uz sistēmisku pieeju, lai radītu ilgtspējīgas attīstības monitoringa modeli un izstrādātu priekšlikumus Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģisko mērķu plānošanai. Mērķa sasniegšanai risinātie darba uzdevumi: 1. Izpētīt ilgtspējīgas attīstības teorētiskos aspektus, koncepcijas un modeļus pasaulē. 2. Salīdzināt un veikt sistēmanalīzi dažādu sociāli ekonomisko sistēmu (valstu) attīstības rādītājiem naudas izteiksmē un energovienībās. 3. Izstrādāt ilgtspējīgas attīstības novērtēšanas metodoloģiju un ilgtspējīgas attīstības monitoringa modeli, izmantojot jaudas izmaiņu sistēmanalīzes pieeju invariantu koordinātu sistēmā. 4. Analizēt sistēmiskas pieejas ietvaros Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģisko mērķa rādītājus un prognozēt tos invariantu koordinātu sistēmā energovienībās līdz 2030. un 2060. gadam. Izmantotās pētījumu metodes: zinātniskās: kontentanalīze; monogrāfiskā metode; analīzes un sintēzes metode; indukcijas metode; dedukcijas metode; loģiski konstruktīvā metode. Statistiskās analīzes: aprakstošā statistikas metode; matemātiskās datu analīze metode; laika rindu analīze. Citas: Greindžera metode, cēloņsakarības tests; Pīrsona korelācijas tests; Durbina–Vatsona tests. Pētījuma periods: no 1990. līdz 2019. gadam, izņemot attīstītās valstis ASV, Japānas, Francijas, Vācijas un Itālijas dati 1960.-2019. gadā un Latvijas 2021. gada dati. Promocijas darba galvenās zinātniskās novitātes: starpdisciplinārā pētījumā izstrādāta sociāli ekonomisko sistēmu (valstu) ilgtspējīgas attīstības rādītāju novērtēšanas metodoloģija, izmantojot dabaszinātņu procesus un sasaistot ekonomikas, matemātikas, fizikas un vides likumsakarības. Izveidots ilgtspējīgas attīstības monitoringa modelis. Pirmo reizi Latvijā noformulēti ilgtspējīgas attīstības rādītāji energovienībās. Analizēti Latvijas un vairāku citu valstu sociāli ekonomiskie rādītāji ilgtspējīgas attīstības kontekstā, kā arī prognozēti Latvijas iespējamie ilgtspējīgas attīstības scenāriji līdz 2030. un 2060. gadam. Tautsaimnieciskā nozīme: pētījuma rezultātus var izmantot valsts un pašvaldību institūcijas ilgtspējīgas attīstības rādītāju plānošanas, novērtēšanas un monitoringa procesā, augstākās izglītības iestāžu studiju procesā par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Tautsaimnieciskā nozīme: pētījuma rezultātus var izmantot valsts un pašvaldību institūcijas ilgtspējīgas attīstības rādītāju plānošanas, novērtēšanas un monitoringa procesā, augstākās izglītības iestāžu studiju procesā par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. [GER] Ziel der Doktorarbeit: Analyse nachhaltiger Entwicklungsprozesse auf der Grundlage eines systemischen Ansatzes, um ein Modell zur Überwachung nachhaltiger Entwicklung zu erstellen und Vorschläge für die Planung der strategischen Ziele der nachhaltigen Entwicklung Lettlands zu entwickeln. Zur Zielerreichung gelöste Aufgaben. 1. Die theoretischen Aspekte, Konzepte und Modelle der nachhaltigen Entwicklung in der Welt studieren. 2.Vergleich und Systemanalyse der Entwicklungsindikatoren sozioökonomischer Systeme (Länder) in Bezug auf Geld- und Energieeinheiten. verschiedener 3. Entwicklung einer Methodik zur Bewertung der nachhaltigen Entwicklung und eines Überwachungsmodells für die nachhaltige Entwicklung unter Verwendung des Ansatzes zur Systemanalyse von Systemkapazitätsänderungen und eines invarianten Koordinatensystems. 4. Systemanalyse der Indikatoren der nachhaltigen Entwicklung Lettlands und deren Prognose im invarianten Koordinatensystem in Energieeinheiten 2030 und 2060. Verwendete Forschungsmethoden: wissenschaftlich: Inhaltsanalyse; monografische Methode; Analyse- und Synthesemethode; Induktionsmethode; Abzugsmethode; die logisch konstruktive Methode. Statistische Analysen: deskriptive statistische Methode; mathematische Datenanalysemethode; Zeitreihenanalyse. Sonstiges: Granger-Methode, Kausalitätstest; Pearson-Korrelationstest; Durbin-Watson-Test. Study period: from 1990 to 2019, excluding developed countries USA, Japan, France, Germany and Italy data 1960-2019 and Latvia's 2021 data. Die wichtigsten wissenschaftlichen Neuerungen der Doktorarbeit: in einer interdisziplinären Studie wurde eine Methodik zur Bewertung von Indikatoren nachhaltiger Entwicklung sozioökonomischer Systeme (Länder) entwickelt, die naturwissenschaftliche Prozesse nutzt und die Gesetzmäßigkeiten der Ökonomie, der Mathematik, der Physik und der Umwelt verknüpft. Es wurde ein Modell zur Überwachung der nachhaltigen Entwicklung erstellt. In Lettland wurden erstmals Indikatoren für nachhaltige Entwicklung in Energieeinheiten formuliert. Die sozioökonomischen Indikatoren Lettlands und mehrerer anderer Länder werden im Kontext der nachhaltigen Entwicklung analysiert und die möglichen Szenarien einer nachhaltigen Entwicklung Lettlands bis 2030 und 2060 modelliert. Wirtschaftliche Bedeutung: die Ergebnisse der Studie können im Prozess der Planung, Bewertung und Überwachung von Indikatoren für nachhaltige Entwicklung staatlicher und lokaler Regierungsinstitutionen sowie im Studienprozess von Hochschuleinrichtungen zu Fragen der nachhaltigen Entwicklung verwendet werden.