Reconstruction of anthropogenic impact intensity changes during last 300 years in Lake Engure [Latvia] using analysis of sedimentary records | Cilvēka saimnieciskās darbības izmaiņu rekonstrukcija pēdējos 300 gados, izmantojot Engures ezera nogulumu analīzes

Английский. Environmental pollution with trace elements is considered as one of the most important environmental problems. Analysis of trace element accumulation in sedimentary phases of lakes may reflect the overall regional pollution level, but analysis of trace element accumulation patterns in sediment profiles can help to reconstruct the history of anthropogenic impacts. The aim of this study was to analyse trace element concentrations in the sediments of Lake Engure in Latvia and analyze factors influencing their availability. The metal concentrations in sediments of Lake Engure are at background levels, especially in comparison to metal concentrations in West European countries. However, analysis of element concentration changes in sedimentary profiles gives information about trends of recent accumulation (within the last 300 years) and the balance between natural and human induced accumulation processes.

Латышский. Vides piesārņojums ar mikroelementiem tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajām vides problēmām. Šī pētījuma mērķis bija analizēt mikroelementu koncentrāciju no Engures ezera sedimentiem Latvijā un analizēt faktorus, kas ietekmē to pieejamību. Ezera nogulumu slāņu analīžu rezultāti var sniegt vērtīgu informāciju par ezera attīstības gaitu, kā arī dabiskajiem un antropogēnajiem procesiem un to mainību ezeru sateces baseinā. Pētījuma iet varos tika ievāktas nogulumu serdes, kas laboratorijā tika sadalītas 1 cm biezos slāņos. Šiem paraugiem tika veikts datējums pēc 210Pb, analizēts organisko vielu, karbonātu un metālu saturs. Engures ezeram raksturīgi ļoti heterogēni sedimentu uzkrāšanās apstākļi, ko raksturo atšķirīgs ezera nogulumu slāņu dziļums un to fizikāliķīmiskās īpašības, piemēram, nogulumu analīzes liecina, ka ezera dienvidu un centrālajā daļā pie Dzedrupes ietekas pēdējo 100 gadu laikā ir pieaudzis karbonātu saturs, bet pie Mērsraga kanāla to koncentrācija nav būtiski mainījusies. Metālu koncentrācijas Engures ezera nogulumos vērtējamas kā ļoti zemas, īpaši, salīdzinot ar Rietumeiropas ezeriem. Zemais smago metālu saturs nogulumu augšējos liecina par nelielu antropogēno slodzi, kā arī var norādīt uz dabisku ģeoķīmisko procesu izmaiņām ezera sistēmā pēc Mērsraga kanāla izbūves 1842. gadā.