Smiltene Rectory: authenticity and the issues of its preservation [Latvia]

Латышский. Smiltenes mācītājmuiža atrodas krietnu gabalu no pašā Smiltenes pilsētiņas centrā esošās luterāņu baznīcas. Mācītājmājas celtniecība pabeigta 1793. gadā. Šo darbu veicis būvmeistars Šulcs (Schultz) no Cēsīm un namdaris Dālbergs (Dahlberg) no Valmieras. Mācītājmāja ir unikāla ar to, ka tās arhitektoniski telpiskais un interjera elementu risinājums maz mainījusies līdz mūsu dienām. 1880. gadā Smiltenes draudzē ieradās jauns mācītājs – Kārlis Kundziņš (1850–1937), no 1920. gada viņš bija Valkas iecirkņa prāvests un draudzē kalpoja līdz 1933. gadam. K. Kundziņš bija Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes goda doktors, daudzu Smiltenes sabiedrisko organizāciju dibinātājs un līdzdarbotājs. Mācītājmuižas garīgo atmosfēru izjusti aprakstījis minētā mācītāja dēls Kārlis Kundziņš (1883–1967). Kultūrvēsturiska nozīme ir arī viņa sniegtajam plašam un detalizētam Smiltenes mācītājmājas iekštelpu aprakstam, pēc kura varam restaurēt pastorāta sadzīvi 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Smiltenes mācītājmāja attēlota kādā 19. gs. otrās puses zīmējumā, kuru publicējis J. Zīvers. Komplekss kopumā nav saglabājies, taču citas, gan krietni jaunākas – 19. gs. otrās puses ēkas nav zudušas. Tas ir stallis no glīti mūrētiem laukakmeņiem un sarkano ķieģeļu stabiem, kas veido lieveni (1905), mācību māja, veļas māja, kūtiņa vai klēts un saimniecības ēkas drupas. Lai veiktu restaurācijas darbus, nepieciešams zinoša speciālista padoms. Jācer, ka smilteniešiem un visai Latvijas sabiedrībai nebūs vienaldzīga šī ēka un tā stāstīs arī nākošajām paaudzēm par aizgājušiem laikiem, nevis liks vērties aprakstos un fotogrāfijās.

Английский. The rectories of Lutheran congregations, plebaniums of Catholic priests and homes of Orthodox priests are a significant part of the Latvian cultural heritage where peculiarities, traditions and the cultural and historical developments are tightly interwoven. Together with the church and often with the sacristan’s and ringer's house, church tavern, cemetery, parish school, etc., the parsonage formed the environment with landscape, road network, household peculiarities and developments of everyday life characteristic only to it. The architecture of rectories is closely linked with the people - the pastor, his family, servants, etc., whose work, love and faith have represented a unique atmosphere in the parsonage, giving the building a special spirit, which today allows to distinguish them from the other ones. Lutheran pastors, who managed their manors, often were bright personalities of their time - writers, folklore gatherers, promoters and catalysts of development of Latvian journalism, poetry and prose. In many places, the environment typical to the personage is completely destroyed, elsewhere threatened to disappear in the near future. One of the most authentic rectories has been preserved in Ziemeļvidzeme - Smiltene, but its existence is problematic and, that's why, this site needs a particular research to show the public that the site must be definitely escaped from going to rack and ruin.